Bruno Zabis | FOTO: Alexandre Juillet

“”Dzīvot uz čemodāniem” un skraidīt apkārt es vairs nevēlos,” tā sarunā ar “Hokejazinas.com” saka latviešu hokejists Bruno Zabis, kurš otro gadu spēlē Francijas pēc spēka 2. līgā, pārstāvot “Yétis du Mont-Blanc” klubu.

Bruno Zabis (31) pirms pievienošanās Francijas klubam vairākas sezonas aizvadīja Liepājā, bet pērn parakstīja līgumu ar “Yétis du Mont-Blanc”. Regulārā čempionāta 26 spēlēs uzbrucējs guva 14 vārtus un atdeva 25 rezultatīvas piespēles, bet klubs sasniedza izslēgšanas spēļu pusfinālu.

Šosezon uzbrucējs deviņās spēlē sakrājis demit punktus (2+8), bet klubs, kas bāzējas netālu no slavenā kalnu kūrorta Šamonī, ar 29 punktiem 14 komandu konkurencē ieņem 7. vietu.

“Varu teikt, ka esmu šeit nobāzējies uz ilgāku laiku. Francijā dzīvo un strādā mana sieva, tādēļ arī es parakstīju līgumu ar šo klubu. Dzīvoju Ženēvas tuvumā, un līdz mājas spēļu arēnām man jābrauc aptuveni viena stunda. Saku daudzskaitlī arēnām, jo mūsu klubs mājas spēlēs aizvada divās hallēs un divās dažādās pilsētās – Sanževē un Meževē. Abas pilsētas ir 10 – 15 kilometru attālumā viena no otras.

Treniņi mums notiek katru dienu, un spēlētāji ir profesionāļi. Vismaz leģionārus par tādiem es varu dēvēt. Nedēļā mums ir viena vai divas spēles, un čempionātā katra komanda var uzvarēt jebkuru pretinieku, līdz ar to turnīrs ir neprognozējams. Ar katru pretinieku aizvadām divas spēles. Pērn regulārās sezonas pēdējā kārtā izšķīrās, kuras komandas iekļūs play-off, savukārt “Yétis du Mont-Blanc” pēdējā mačā izšķīrās otrās vietas liktenis, tomēr palikām ceturtie. Līgas līmenis ir salīdzinoši labs, un to paceļ arī viesspēlētāji.”

Uzbrucējs saka, ka Francijas otrajā līgā leģionāri arī var nopelnīt labu algu, tiesa gan, katram hokejistam ir savi mērķi un savas ambīcijas. Ir starpība, vai dzīvo viens vai arī jāuztur kupla ģimene.

“Es spēlēju tikai hokeju un paralēli citus darbus nedaru. Iespējams, ir spēlētāji, kuri arī strādā, bet, manuprāt, ja labi spēlē, tad arī atalgojums ir gana atbilstošs. Viss ir atkarīgs, kādi ir mērķi. Ja neesi ne no viena atkarīgs un ir jāuztur tikai sevi, tad problēmu nav. Man bija arī piedāvājumi no citiem klubiem, taču es tos neizskatīju, jo pērnā sezona bija laba gan klubam, gan arī man. Svarīgi ir arī tas, ka šeit ir cilvēcīga attieksme pret spēlētājiem. Ja kādā brīdī kaut kas neizdodas, neviens nekādas sankcijas pret tevi nevērsīs. Es izbaudu hokeju, un svarīgi, ka varu palīdzēt komandai.

Ja turpināšu spēlēt, tad, visticamāk, palikšu Francijā un nekur citur nedošos, taču pilnībā drošs par to es nevaru būt. Pieļauju, ka turpināšu spēlēt šajā Francijas reģionā. Vai šī manā karjerā ir labākā vieta, kur esmu spēlējis hokeju? Ir teciens, ka visur ir labi, kur mēs neesam. Protams, ka patīkami būt mājās, taču šeit ir mana ģimene. “Dzīvot uz čemodāniem” un skraidīt apkārt es vairs nevēlos,” piebilda Bruno Zabis.