Teodors Bļugers un Uvis Balinskis | Foto: AP Photo/Wilfredo Lee

Nacionālajā hokeja līgā (NHL) pirmais mēnesis izrādījies pavisam aizraujošs – sākot ar Vinipegas “Jets” pārsteidzošo sākumu, un noslēdzot ar negaidīto Nešvilas “Predators” klupienu. Arī latviešiem šī sezona bijusi kā pa viļņiem – no daža tika gaidīts daudz vairāk, tomēr citi lec augstāk, nekā bijām cerējuši. Kā oktobrī gājis mūsu hokeijstiem un kādas ir galvenās intrigas pārējā līgā?

Sezonu pavisam veiksmīgi iesācis Teodors Bļugers, kuram 13 spēlēs izdevies tikt pie septiņiem punktiem. Bļugers šīs sezonas gaitā bijis stabils trešās maiņas uzbrucējs, izcili pildot savu lomu aizsardzībā un pa reizei pievienojot savam kontam pa kādam punktam. Lai gan vairākumā Bļugers joprojām iespēju nesaņem, vienādos sastāvos un mazākumā spēles laika viņam iedalīts pietiekami daudz. Īsti jau arī sastāvā nav spēlētāju, kas varētu Bļugeram pielikt kāju priekšā – domājams, ka viņš palikt savā vietā vismaz līdz maiņu termiņa noslēgumam. Pagājušosezon “Canucks” izvēlējās papildināt savas rindas ar Eliasu Lindholmu, uzskatot, ka ar esošo centru kodolu ir par maz, bet vēl par agru spriest, vai Vankūveras kluba vadība izvēlēsies spert šādu soli arī šosezon.

Pavisam citādāks liktenis gan pieminējis Artūru Šilovu. Ja sezonas sākumā šķita, ka mums NHL ir jauns pamatvārtsargs, tad tagad šī ilūzija ir sadragāta. Pēc dažām neveiksmīgām spēlēm Artūrs tika nosēdināts uz beņķa deviņos no desmit mačiem. Cerēt uz konkurenta Kevina Lankinena neveiksmi jau arī nav smuki – tomēr gribas, lai komanda uzvar. Kas attiecas uz pašu Lankinenu, viņš šosezon pamatlaikā zaudējis tikai vienu spēli, kā rezultātā treneriem nav bijis nepieciešams veikt izmaiņas. Pēdējo spēli gan Lankinens neaizvadīja īpaši veiksmīgi, kā arī, pēc ilgās marinēšanas uz soliņa, beidzot Šilovs tika uz ledus… trešā perioda pašās beigās. Pēc tam gan Artūru nosūtīja uz AHL, kur viņš veiksmīgi aizvadīja vienu spēli un nu jau šķiet, ka viņam atkal būs sava iespēja pierādīt, ka arī NHL viņš spēj turēt līmeni. Jācer uz to labāko, jo nekad nevar zināt, kad Tečers Demko atgriezīsies uz ledus un viens no līdzšinējā tandēma kļūs par lieko.

Savu lomu Tampabejas “Lightning” gan turpina spēlēt Zemgus Girgensons, kurš, šķietami, jau ir aizmirsis, ka hokejā iespējams arī gūt vārtus. Jāteic gan, ka uz viņa statistikas ailēm neviens vairs īpaši neskatās, jo Girgensons Tampabejā kļuvis par pilnīgu ledus grauzēju. Ja Bufalo viņš vēl pa reizei pat tika iespēlēts vairākumā, tad tagad viņa loma ir pavisam vienkārša – radīt problēmas pretiniekiem. Girgensons sācis spēlēt arvien asāk un agresīvāk, reizēm pat pildot kaušļa funkcijas, kā, piemēram, kad pret Vinipegas “Jets” Zemgum nācās aizstāvēt maiņas biedru Lūku Glendeningu, jo pretinieku aizsargs Logans Stenlijs pret viņu izpildīja jaudīgu spēka paņēmienu. Arī soda minūšu šosezon Girgensonam ir daudz, 22 minūtes 14 spēlēs, kad pagājušogad viņš tika pie 21 minūtes 63 mačos. Ar līdz personīgajam rekordam vairs nav tālu, jo tikai ar vienu kautiņu pietiktu, lai atkārtotu pirms trim gadiem sasniegtās 27 minūtes. Interesanti gan, vai pats Zemgus ir apmierināts ar šādu lomu?

Daudz lielāku lomu, nekā pagājušosezon, saņēmis Uvis Balinskis, kurš komandas biedru traumu dēļ jau ieguvis trenera Pola Morīsa uzticību un, šķietami, kļuvis par viņa jauno mīļāko rotaļlietu. Ja pagājušosezon pie vairākuma Uvis tika vien fārmklubā, tad šoreiz aizsargam jau vairākas spēles pēc kārtas bijusi iespēja uzspēlēt pirmajā brigādē, kopā ar kluba līderiem, kas ir starp meistarīgākajiem spēlētājiem visā līgā. Nesen spēlē pret Nešvilas “Predarots” Balinskim atvēlētais laiks uz ledus pat pietuvojās 20 minūtēm. Šajā mačā aizsargs arī tika pie diviem rezultativitātes punktiem. Jau pirms šī pagrieziena visiem bija skaidrs, ka Balinskis ir meistarīgs spēlētājs, taču tagad var uzdot jautājumu – kādi ir Balinska griesti? Vai viņš tiks pie spēles laika otrajā aizsargu pārī un pirmajā vairākumā? Līdzīgus veiksmes stāstus tālu nav jāmeklē – savulaik “Panthers” atrada aizsargu Gustavu Forslingu neaizsargāto spēlētāju sarakstā, bet tagad viņš ir viens no aizsardzības pilāriem. Jācer, ka Morīss saredzēs Balinska spēlē ko līdzīgu arī ilgtermiņā.

Pavisam dīvainu sezonas sākumu gan pieredzējis Elvis Merzļikins – to, iespējams, varētu salīdzināt ar amerikāņu kalniņiem. Jau otrajā sezonas spēlē Elvis iedzīvojās savainojumā, taču pēc atgriešanās nepilnas divas nedēļas vēlāk viņš divās spēlēs atvairīja 57 no 58 pretinieku metieniem. Pēc tam sekoja seši ielaisti vārti pret neapstādināmo Vinipegas “Jets” klubu, taču turpimājumā tika atvairīti 25 no 27 metieniem pret Sanhosē “Sharks”. Līdz šim pēdējā spēlē Elvis atvairīja vien 18 no 22 metieniem pret Losandželosas “Kings”. Būsim godīgi, Elvim vienmēr gājis kā pa viļņiem, tomēr šis ir kas nepieredzēts. Arī “Blue Jackets” nav tā stabilākā komanda, kas vienā spēlē pa vārtiem atļaus vien 22 metienus, bet nākamajā – 44. Atliek vien cerēt, ka Merzļikinam beidzot izdosies atrast kaut kādu stabilitāti, pat ja tā ir viduvēja, jo šobrīd tiešām nevar paredzēt, kādu Elvi mēs redzēsim uz ledus nākamajā spēlē – un tas treneriem nekad nav paticis.

Pārējā līgā uz visu pārējo fona visspožāk spīd Vinipegas “Jets”, kas negaidīti sezonu sākusi ar 14 uzvarām 15 spēlēs. Komandas galvenais vilcējspēks, kā jau tas bijis iepriekšējās sezonās, ir vārtsargs Konors Helebaks, taču neatpaliek arī uzbrucēji. Ilgi gan šādā tempā turpināt nevar un pavisam drīz jau redzēsim arī pa kādai zaudējumu sērijai no “Jets” puses. Atliek vien noskaidrot, vai jau klubs ieguvis pietiekami daudz punktu, lai spētu sagremot neveiksmju virkni, taču palikt starp vadošajām komandām līgā.

Teicami sezonu uz Artēmija Panarina un Igora Šestjorkina pleciem sākusi arī Ņujorkas “Rangers” vienība. Nav nekāds pārsteigums, ka starp līderiem ir arī aizvadītās sezonas čempioni Floridas “Panthers”, taču neviens negaidīja, ka desmit uzvaras pirmajās 15 spēlēs spēs izcīnīt Minesotas “Wild”. Šobrīd klubu velk Kirila Kaprizova rezultatīvais sniegums, taču arī “Wild” kaut kādā brīdī nāksies nolaisties uz zemes, tomēr šāds sezonas sākums ir labs pieteikums vismaz vietai Play-off zonā.

Negaidīti labi sezona iesākusies arī Vašingtonas “Capitals un Losandželosas “Kings” klubiem, kas pagājušosezon līdz ar nagiem iekļuva Stenlija kausa izcīņā, taču tagad, šķietami, pakāpušies par soli augstāk un nu jau tēmē uz augstākām vietām divīzijā.

Nedaudz lēnāk pirmo mēnesi šosezon aizvadījušas komandas, kas jau gadiem bijušas starp vadošajām NHL – Kolorado “Avalanche”, Bostonas “Bruins”, Tampabejas “Lightning”, kā arī Stenlija kausa finālisti Edmontonas “Oilers”.

“Avalanche” vēl var attaisnoties, ka komandā mazāk spēlētāju ir sveiki un veseli, nekā atrodas lazaretē, tomēr joprojām milzīga jautājuma zīme ir Kolorado vienības vārtsargu līnijā – Aleksands Georgijevs, šķietami, pavisam ir sabrucis, bet Justuss Annunens noteikti nav pārbaudīta vērtība.

Bostonā un Tampabejā gan viss ir skaidrs – abu klubu līderi noveco un tur vairs neko nevar padarīt. Jā, starpsezonā abām komandām pievienojās pa kādam jaunam uzbrukuma līderim (Džeiks Gencels Tampā un Eliass Lindholms Bostonā), tomēr ar to nepietiek. Skaidrs, ka abiem klubiem joprojām ir pietiekams ugunsspēks, lai tomēr iekļūtu Play-off, taču nu jau vairs nevajadzētu būt lielam pārsteigumam, ja pēc 82 spēlēm abas komandas paliks aiz strīpas.

Edmontonas “Oilers” sakarā gan ir pavisam daudz jautājumu –  pēc zaudējuma septītajā finālspēlē klubam bija jāsāk sezonu ar enerģiju un, tieši tāpat, kā pagājušogad Floridas “Panthers”, jāpierāda, ka “Oilers” tomēr ir pelnīuši Stenlija kausu. Ja skatās uz līderiem Konoru Makdeividu un Leonu Draizaitlu, abu statistika ir kritusies, taču vēl sliktāk klājas otrā plāna aktieriem Zekam Haimanam, Raienam Ņūdžentam-Hopkinsam un Evanam Bušāram, kuri absolūti nav spējuši atbalstīt abas zvaigznes. Arī vārtos atkal pavīdējušas vecās problēmas – gandrīz vai jābrīnās, ka “Oilers” ir tik tuvu Play-off zonai.

Nepatīkami gan līdzjutējus pārsteiguši Nešvilas “Predators”, kas pēc bruņošanās starpsezonā mēneša laikā sasniegusi… pēdējo vietu Rietumu konferencē. Kaut kam tur ātri būs jāmainās, jo Berijs Trocs veicis pārāk lielu investīciju, lai dārgie veterāni nedotu rezultātu jau šosezon.

Kopumā gan NHL šosezon valda diezgan plaša vienlīdzība. Austrumos no Play-off pēdējo vietu šķir vien trīs punkti, bet Rietumos – četri. Iepriekšējos gados pat sezonas sākumā šādu fenomenu novērot nebija iespējams. Jādomā gan, ka ar laiku noteikti redzēsim arī lielāku kritumu starp jau tradicionālajām lejasgala komandām, taču šobrīd pastarītes izrādījušās diezgan konkurētspējīgas. Viena lieta ir skaidra – intriga ir pamatīga!