Artūrs Šilovs | Foto: Bob Frid-USA TODAY Sports
Pirms nedēļas Prāgā sākās jaunā Nacionālās hokeja līgas (NHL) sezona. Kopš tā brīža visi klubi ir aizvadījuši pirmās spēles, kas devis iespēju novērtēt to, kā līga potenciāli izskatīsies visas sezonas gaitā. Ko gaidīt no latviešu spēlētājiem? Kādas ir galvenās intrigas un notikumi, ko ar nepacietību gaidīsim jaunajā sezonā?
Pasaules prestižākajā hokeja līgā Latvija ir pārstāvēta pēdējos gados jau ierasti plaši – vismaz pieci latvieši vienas sezonas ietvaros NHL spēlējuši jau kopš 2019./2020. gada sezonas. Šogad gan situācija šķiet nedaudz rožaināka, jo visi pieci – Teodors Bļugers, Artūrs Šilovs, Uvis Balinskis, Elvis Merzļikins un Zemgus Girgensons – ir pamatsastāva spēlētāji, kā Amerikas hokeja līgā (AHL) savu iespēju vēl gaida Rodrigo Ābols un Sandis Vilmanis.
Pēc izcīnītā 2024. gada Stenlija kausa ar Floridas “Panthers”, Uvis Balinskis spējis ielauzties kluba pamatsastāvā – treneris Pols Morīss nekautrējas izmantot Balinski skaitliskajā vairākumā, kā arī dot viņam iespēju parādīt savas dotības arī vienādos sastāvos. Pirms sezonas sākuma par galveno Balinska konkurentu uz vietu trešajā aizsargu pārī bija uzskatāms pieredzējušais aizsargs Neits Šmidts, taču Balinskis, šķietami, jau spējis viņu nokost. Par labu Balinska pozīcijai komandā nācis arī Ādama Bokvista savainojums, kas nozīmē, ka šobrīd klubā nav neviena, kas varētu pielikt kāju priekšā Uvim.
Pagājušosezon Stenlija kausa izcīņā Balinskis laukumā nedevās – visi seši “Panthers” pamatsastāva aizsargi izrādīja neticamu fizisko un psiholoģisko noturību līdz pat Stenlija kausa pasniegšanai. Šosezon Balinskim dota iespēja pierādīt, ka viņš ir spējīgs uz tieši to pašu – vismaz līdz maiņu termiņa noslēgumam viņam jāpierāda, ka klubam nav nepieciešams papildus nodrošinājums. Ja to izdosies paveikt, Balinski redzēsim sastāvā arī izslēgšanas spēlēs, kad Floridas komanda centīsies atkārtoti izcīnīt Stenlija kausu.
Merzļikina pozīcija ne tikai Kolumbusas klubā, bet arī NHL kopumā ar katru gadu kļūst arvien slidenāka. Jāteic godīgi, ja Elvis nebūtu parakstījis tik naudīgu līgumu, viņš Kolumbusā vairs nespēlētu, jo sen jau būtu noticis kāds maiņas darījums. Pēc pirmajām divām sezonām sezonām NHL, zem Džona Tortorellas aizsardzības sistēmas, likās, ka Elvis ir viens no labākajiem vārtsargiem NHL (un tobrīd tā varbūt arī bija), taču tagad gandrīz katrs apskatnieks viņu nosauktu kā vienu no lejasgala, ja ne pat pašu sliktāko pamatvārtsargu NHL.
Vai Elvis pie visa ir vainīgs? Protams, ka ne. Lielais sabrukums viņa spēles kvalitātē sākās pēc Matīsa Kivlenieka traģiskās bojāejas. Merzļikina statistiku iedragāt spējušas arī traumas un “Blue Jackets” briesmīgais sastāvs. Visiem jau sen skaidrs, ka Kolumbusā Elvis vairs neatgriezīsies iepriekšējā līmenī, jo tur vienkārši ir pieredzēts pārāk daudz. Problēmu gan maiņa automātiski neatrisinātu – reti kura komanda viņam spētu dot iespēju spēlēt kā pamatvārtsargam, bet arī ja Elvis saņemtu šādu iespēju, nav nekādas garantijas, ka viņš spēs uzlabot savu spēli.
Šogad Merzļikinam arī parādījies jauns konkurents – pirms sezonas kluba vadība izteicās, ka plānots vienādi dalīt spēles starp Elvi un jauno censoni Daņīlu Tarasovu. Iepriekšējā sezonā Tarasovs pat spēja uzrādīt labāku statistiku, nekā Elvis, taču Merzļikina konkurents arī aizvadīja mazāk spēļu. Iepriekš Kolumbusā Elvim arī ir bijuši sāncenši (vislielākais no tiem – Jonass Korpisalo), taču līdz šim Merzļikins ir spējis noturēties savā lomā. Vai to izdosies paveikt arī šoreiz?
Pagājušosezon pirms maiņu termiņa noslēguma Vankūveras “Canucks” papildināja centra pozīciju ar uzbrucēju Eliasu Lindholmu, padarot Bļugeru par ceturtās maiņas centru. Savu lomu izslēgšanas spēlēs Teodors pildīja lieliski, kļūstot par trenera Rika Toketa galveno ieroci mazākumā un aizsardzības situācijās – viņš bija viens no iemesliem, kāpēc sērijā pret “Oilers” tik veiksmīgi tika neitralizēts Konors Makdeivids.
Šogad Bļugers ir trešais labākais centra uzbrucējs, kāds pieejams “Canucks” komandai. Pagājušās sezonas gaitā teicamu ķīmiju demonstrēja virknējums, kurā Bļugers spēlēja kopā ar Dakotu Džošuā un Konoru Gārlandu. Šobrīd to, diemžēl, nav iespējams atkārtot, jo Džošuā sēklinieku vēža dēļ nācās izlaist treniņnometni. Drīz gan uzbrucējs būs atpakaļ sastāvā un šī maiņa atkal varēs terorizēt pretinieku aizsardzības līnijas.
Starpsezonā Bļugers parakstīja līgumu par mazāku summu, nekā viņš saņēma iepriekšējā sezonā, kas parāda, ka viņš ir gatavs uz jebko, lai vēlreiz celtu virs galvas Stenlija kausu. Tas arī parāda, cik tuvu Stenlija kausam ir Vankūveras klubs – vismaz spēlētāju acīs.
Šī sezona Šilovam iesākusies pavisam negaidītā pozīcijā, tieši tāpat, kā noslēdzās iepriekšējā sezona – “Canucks” pamatvārtsargs Tečers Demko arī šoreiz nav spējīgs palīdzēt klubam, kas Šilovam devis iespēju vismaz tuvākajā laikā pildīt šo lomu. Neviens nespēj aizmirst pagājušās izslēgšanas spēles, kurās Šilovs kļuva par Vankūveras leģendu un fanu elku pēc uzvaras sērijā pret Nešvilas “Predators”, kā arī varonīgā snieguma pret Edmontonas “Oilers”. Visi gan uzskatīja, ka Demko spēs atgriezties laukumā, taču ārstu prognozes un savainojuma īpatnība tagad liek par to šaubīties.
Pirms sezonas sākuma “Canucks” papildus nodrošināja vārtsargu līniju, parakstot līgumu ar vārtsargu Kevinu Lankinenu, kurš karjeras gaitā bijis respektabls otrais numurs NHL. Ja nu tomēr Demko atkal varēs spēlēt, Šilovam vismaz jāparāda, ka viņš ir labāks par Lankinenu – pēc pagājušās sezonas to arī visi gaida. Ja tomēr skatāmies uz kopbildi, šī varētu būt Šilova lielā iespēja pierādīt visiem, ka viņa griesti NHL nav rezerves vārtsarga loma. Profesionālais sports ir nežēlīgs un jauna iespēja Vankūverā Šilovam varētu arī neparādīties, jo īpaši, ja Tečers Demko tiek galā ar veselības problēmām.
Pēc pagājušās sezonas “Canucks” fani, spēlētāji un kluba vadība noteikti uzskata, ka komanda spējīga cīnīties par Stenlija kausu – izslēgšanas spēlēs Vankūveras vienība tikai septiņās cīņās piekāpās Stenlija kausa finālistiem Edmontonas “Oilers”. Skaidrs, ka viegli nebūs, jo Klusā okeāna divīzijas augšgals ir patiešām spēcīgs, taču “Canucks” ir visas iespējas pierādīt, ka to ir iespējams paveikt.
688 spēles Bufalo “Sabres” un joprojām ne reizi Zemgus nav piedalījies cīņā par Stenlija kausu – tas ir galvenais iemesls, kāpēc starpsezonā Girgensons beidzot lauza 12 gadus ilgušās attiecības ar “Sabres” un pievienojās Tampabejas “Lightning”. Jāatzīst, ka joprojām ir grūti skatīties uz Bufalo vienību un saprast, ka laukumā neredzēsim jau tik pierasto 28. numuru, taču jauns sākums bija vajadzīgs abām pusēm.
Zemgus Tampabejā ir ceturtās maiņas uzbrucējs un tas arī nemainīsies – klubu iepriekšējās divās sezonās ir pievīlis sastāva dziļums un spēle mazākumā, kā arī ir galvenais iemesls, kāpēc starpsezonā “Lightning” izvēlējās piešķirt Girgensonam trīs gadu līgumu.
Paša kluba ambīcijas ir nemainīgas jau ļoti ilgi – līdzjutējus apmierina tikai Stenlija kauss, ko arī izdevās izcīnīt 2020. un 2021. gadā, taču kopš tiem laikiem izmaiņas “Lightning” sastāvā bijušas nopietnas. Starpsezonā Tampabeju atstāja ilggadējais kapteinis Stīvens Stemkoss, bet aizmainīts tika aizsardzības līderis Mihails Sergačovs. Skaidrs, ka vietā nākuši citi spēlētāji, kuri ir ne mazāk meistarīgi, taču uztraukumam joprojām ir pamats – pēdējās divas sezonas klubs arvien vairāk tuvojas izslēgšanas spēļu robežai, bet pretinieki Atlantijas divīzijā kļūst tikai spēcīgāki. Laiks vien rādīs, vai Girgensons pieņēma pareizo lēmumu komandas izvēlē.
Pagājušosezon Vilmanis kļuva par vienu no labākajiem snaiperiem Ontario hokeja līgā. Rezultātu deva arī pārcelšanās no Sārnijas “Sting” uz Nortbejas “Battalion”, klubam iekļūstot konferences finālā. Šī lieliskā pieredze Vilmanim deva nepieciešamo, lai viņš spētu uzspīdēt “Panthers” treniņnometnē un kļūt par vienu no vadošajiem prospektiem visā organizācijā. Sešās pārbaudes spēlēs Vilmanis tika pie trim vārtu guvumiem un divām piespēlēm, un līdz pat pēdējai pēdējam brīdim viņš konkurēja par vietu sastāvā. Tagad AHL Vilmanis spēlē pirmajā virknējumā, kas arī parāda to, cik viņa attīstību novērtē Floridas klubs. Pavisam iespējams, ka Sandis NHL debitēs jau šosezon, taču viss atkarīgs no snieguma AHL tranšejās.
Filadelfijas “Flyers” dziļums centra pozīcijā ir pavisam bēdīgs – pat viens savainojums kādam no centra uzbrucējiem var nozīmēt Rodrigo Ābola izsaukumu uz NHL. Pirmssezonā Ābols īpaši neizcēlās ar sniegumu uzbrukumā, taču arī viņš cīnījās par vietu sastāvā līdz pat treniņnometnes noslēgumam, jo galvenais treneris Džons Tortorella meklē darba zirgus. Latvijas izlases rindās jau redzēts, ka Ābols uz laukuma spēj darīt visu, kas no viņa tiek prasīts. Ja viņš spēlēs pareizi un nežēlos sevi AHL, kur jau viņš spēlē vadošo lomu, varbūt arī pavisam drīz sekos izsaukums un Filadelfiju.
Galvenās intrigas
Šajā NHL sezonā jau atvērta jauna lappuse – NHL pēc gandrīz 30 gadiem atzinusi, ka eksperiments Arizonā ir izgāzies un “Coyotes” starpsezonā pārcēlās uz Soltleiksitijas pilsētu Jūtas štatā. Jaunā “Utah HC” komanda labi sevi parādīja pārbaudes spēlēs (lai gan pats pirmais vārtu guvums kluba vēsturē bija savos vārtos), kā arī regulārā sezona iesākta ar trim uzvarām.
Galvenais vilcējspēks klubā būs jaunie uzbrucēji Logans Kūlijs un Dilans Ganters, starpsezonā maiņas darījumā iegūtais aizsargs Mihails Sergačovs, kā arī nupat par kapteini ieceltais Kleitons Kellers. Te vērts pieminēt arī, ka tagad katrai no 32 NHL komandām beidzot ir savs kapteinis.
Šī sezona būs nozīmīga arī četru valstu hokejistiem – visas sezonas gaitā spēlētājiem no ASV, Kanādas, Zviedrijas un Somijas nāksies pierādīt savu vērtību, lai iekļūtu sastāvā februārī paredzētajā “4 Nations Face-off” turnīrā. Šis savdabīgais Pasaules kausa stila turnīrs būs pirmais kopš 2016. gada, kad vismaz daļa pasaules labāko hokejistu pārstāvēs savas valstis kādā turnīrā.
Protams, ka šoreiz mums pietrūks Leona Draizaitla un Vācijas izlases, vai Dāvida Pastrņāka un pasaules čempionu Čehijas valstsvienības, taču labāk šāds turnīrs, nekā nekas. Jācer, ka NHL arī pildīs solījumu un kas tāds notiks tikai vienreiz, bet jau sākot ar 2026. gadu mēs katru otro sezonu varēsim vērot turnīru, kur savu izlašu rindās spēlēs NHL zvaigznes.
Ko šī sezona atnesīs NHL galvenajām zvaigznēm? Ostons Metjūzs joprojām cenšas tikt pie 70 vārtiem vienas sezonas ietvaros, ko neviens nav paveicis kopš 1993. gada, bet Konors Makdeivids pēc pagājušās sezonas zaudējuma Stenlija kausa finālā noteikti ir gatavs vēlreiz likt visu uz līnijas.
Jāpiemin, ka pēc šīs sezonas Makdeivids var parakstīt līguma pagarinājumu, ko šajā starpsezonā jau paveica Leons Draizaitls. Vairākas komandas jau arī izvairījušās no sarežģītām situācijām līgumu pusē, kā, piemēram, Bostonas “Bruins” un Džeremijs Sveimans, kā arī Floridas “Panthers” un Kārters Verheigī.
Pēc šīs sezonas par neierobežoti brīvo aģentu var kļūt Kolorado “Avalanche” līderis Mikko Rantanens, Toronto “Maple Leafs” uzbrucējs Mičs Mārners un Ņujorkas “Rangers” zvaigžņotais vārtsargs Igors Šestjorkins.
Ja nekas daudz nav dzirdēts par sarunām Rantanena līguma sakarā, tad abi pārējie starpsezonā sacēluši lielu traci – Mārnera līgumā ir iestrādāts punkts, ka viņš nedrīkst tikt aizmainīts bez piekrišanas, taču vienoties par pieņemamu summu joprojām nav izdevies.
Tikmēr Šestjorkina līgums ir radījis pavisam lielu ažiotāžu, jo nesen apskatnieks Kevins Vīkss ziņoja, ka vārtsargs noraidījis “Rangers” piedāvājumu uz astoņām sezonām par 11 miljoniem ASV dolāru sezonā, kas padarītu viņu par vislabāk apmaksāto vārtsargu NHL vēsturē.
Pēdējais un svarīgākais jautājums, kas stāv pāri visam – kura komanda izcīnīs Stenlija kausu? Noteikti, šobrīd gandrīz katras komandas līdzjutēji var atrast iemeslus, kāpēc tas būs tieši viņu mīļākais klubs, taču no 32 vienībām uzvarēs tikai viena. Droši vien par agru minēt, taču šķiet, ka Floridas “Panthers” ir ļoti labā pozīcijā, lai atkārtoti izcīnītu kausu. Jācer vien, kas tas izdosies ar abiem latviešiem sastāvā!
-
BonussATGŪSTI 20€ NO SAVAS PIRMĀS LIKMES! 100% IEPAZĪŠANĀS ATMAKSA -
BonussCASHBACK LĪDZ 100 EUR -
BonussSAŅEM LĪDZ 50 EUR BEZRISKA LIKMES!
