Kaspars Daugaviņš | Foto: Izerlonas "Roosters"

Latvijas hokejists Kaspars Daugaviņš, kurš šosezon pārstāv Vācijas hokeja līgas (DEL) klubu Izerlonas “Roosters”, sarunā ar “Hokejazinas.com” pastāstīja par komandas sniegumu sezonas sākumā, kā arī atklāja, ka aizvadītajā vasarā par viņu interesi izrādīja Čehijas ekstralīgas klubs.

Kasparam Daugaviņam (34) šī ir pirmā pieredze Vācijas hokeja līgā. Pērn uzbrucējs pārstāvēja Šveices augstākās līgas klubu SC “Bern”, bet pirms tam vairākas sezonas aizvadīja Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). Izerlonas klubs patlaban tabulā 15 komandu konkurencē ieņem 10. vietu, bet sezonas sākums nebija pārāk veiksmīgs, kas klubu ierindoja tabulas apakšā.

Tikmēr #61 pēdējos mačos ir ļoti rezultatīvs, un sezonas 13 spēlēs sakrājis 15 punktus (7+8). Vidēji spēlē uzbrucējs sakrājis 1,15 punktus, bet rezultatīvāko spēlētāju topā ieņem 7. vietu. Lietderības koeficents Daugaviņam +7, bet uz ledus viņš kopā pavadījis 233 minūtes, vidēji mačā ap 18 minūtēm.

“Sezonas sākums bija diezgan briesmīgs, taču pēc trenera nomaiņas komanda ir sākusi spēlēt un rādīt to sniegumu, kuru no mums gaidīja. Pirmās spēles bija kā auksta duša – viena izmocīta uzvara savā laukumā, bet pēc tam sekoja septiņi zaudējumi pēc kārtas. Esam sākuši spēlēt tā, kā paši vēlamies. Man šķiet, ka svarīgi, kā komanda spēlē. Pie iepriekšējā trenera mēs baigi skrējām, mēģinājam visu laiku presingot un “mūs grieza nost”. Daudz spēlējām aizsardzībā un līdz ar to arī individuāli neko nevarējām izveidot uzbrukumā. Tagad taktika ir pamainīta, piemēram, shēmā 1-3-1 es jūtos ideāli. Šo taktiku piekopj gandrīz visi treneri, pie kuriem es esmu spēlējis gan izlasē, gan Krievijas un citos klubos. Tagad darbs laukumā ir atvieglots, un ir spēks spēlēt arī uzbrukumā, kontrolējot ripu.

Uz šejieni lielā mērā arī atbraucu tādēļ, ka komandu vadīja Kurts Kleinendorfs [Daugaviņš pie viņa iepriekš spēlēja AHL klubā Binhemptonas “Senators”, iegūstot Kaldera kausu – M.L.]. Tas, kā pie viņa komanda spēlēja Amerikā un šeit, bija diena pret nakti. Tāpat arī laukuma izmēri ir atšķirīgi, un taktikas var nestrādāt. Jaunais treneris Gregs Poss ir vairāk orientēts uz spēli vidējā zonā un aizsardzībā, un no tā arī izriet mūsu pretuzbrukumi.

Mēs zaudējām septiņas spēles pēc kārtas, un pārsvarā mači tika zaudēti trešajā periodā. Ja pirmajos divos spējām būt vadībā vai spēlēt neizšķirti, tad pēdējā mūs pretinieki pārspēja. Daudz laika pavadījām savā aizsardzbas zonā, bet labi saprotam, ka ir jāveido arī pašiem momenti un jābūt bīstamiem uzbrukumā. Sākās neliela panika komandā, ko, visticamāk, pamanīja arī kluba vadība.

Hokejs Vācijā ir viens no smagākajiem, kādu esmu spēlējis savā karjerā. Tas atgādina AHL spēlēto – fizisks un ātrs, daudz sišanās. Pamainījām taktiku, un uzreiz parādījās arī rezultāts. Vienā brīdī jau sāku apsvērt domu, ka jābeidz spēlēt, jo nevaru vairs izskriet līdzi pretiniekam. Ja komandā ir vairāki 23 gadus veci spēlētāji… es sāku piedomāt vairāk pie sava spēles stila, kā apspēlēt pretinieku, saglabāt ripu un atrast partnerus. Katru savu partneri komandā izmantoju kā savu plusu.”

Kaspars saka, ka hokejs Izerlonā ir vadošais sporta veids. Lai arī kluba budžets nav tik liels kā lielo pilsētu komandām, “Roosters” ir pa spēkam cīnīties ar jebkuru komandu. To pierāda arī nesen izcīnītā uzvara Berlīnē ar 6:1 pār aizvadītās sezonas čempioniem “Eisbaren”.

Izerlonā nav neviena cita sporta veida, pilsēta dzīvo hokejā, un uz katru maču halle ir pilna. Mums ir vieni no labākajiem faniem līgā. Halle nav liela, 5 5 00 skatītāju vietu, bet spēles laikā ir ļoti skaļi. Arī pēc zaudējumiem fani mūs sagaidīja pie halles un motivēja. Savukārt pēc uzvarētām spēlēm mums trīs reizes kā teātrī jāiet uz ledus un jāpasaka faniem paldies. Atmosfēra ir citādāka nekā tajās vietās, kur spēlēju iepriekš.

Visas 15 komandas jebkura var uzvarēt jebkuru. Ir daži klubi, kuri tomēr ir favorītstatusā – Minhene, Manheima un Berlīne, kuriem ir lielāki budžeti. Labs komandas kodols ir Brēmerhāfenai, jo vairāki spēlētāji ilgu laiku spēlē kopā, taču kopumā pirms spēles nevar pateikt, kura komanda uzvarēs. Berlīne ir pēdējo divu gadu čempione, bet šogad ir tabulas apakšā, taču tas nenozīmē, ka viņi šogad netiks play-off. Vadošajiem klubiem finanses atļauj sezonas laikā veikt izmaiņas gan sastāvā, gan treneru korpusā, un šie klubi nekad nesamierināsies ar to, ka spēle nevedas. Tie vienmēr meklēs risinājumus. Reti kura komanda spēlē taktisku hokeju, spēle pārsvarā balstīta uz ātru un fizisku ziemeļamerikāņu stilu. Ir kritumi un kāpumi, bet grafiks nav no vieglākajiem.

Man vasarā bija piedāvājums doties spēlēt uz Kladno, bet sapratu, ka klubs, visticamāk, nevarēs realizēt ambiciozus mērķus. Budžets klubam līgā nav no lielākajiem, un, ja mūsdienās komandai budžets ir mazs, tad ir grūti konkurēt. Tagad tirgus ir izmainījies, spēlētāji ir gatavi braukt uz Eiropu un spēlēt par salīdzinoši nelielu atalgojumu, bet grūti piesaistīt hokejistus, ja klubam nav līdzekļu. Pērn galvenais mērķis “Kladno” bija saglabāt vietu līgā, bet šosezon laikam lielākās cerības ir redzēt Jaromiru Jāgru laukumā, nevis sasniegt augstus rezultātus,” secināja Daugaviņš.