Ilggadējais Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš paziņoja par karjeras beigām kā Slovākijas Ekstralīgas komandas Mihalovčes “Dukla” spēlētājs.

Pie hokejista uz noslēgšanas ceremoniju paviesojās “Sporta Studija“, kas sižetā parādīja sīkākas detaļas un Daugaviņa emocijas.

”Hokejazinas.com” jau ziņoja, ka Daugaviņš šokējoši paziņoja par karjeras beigām. Piektdien hokejists ar īpašu Slovākijas Hokeja federācijas atļauju devās laukumā, aizvadot simbolisku pēdējo nomaiņu Mihalovčes kluba sastāvā.

“Tas viss krājās, krājās, un arī pienāca tā diena. Kad esi prom klubā bez ģimenes blakus, ir grūti. Mājās iet uz izlases treniņiem ir viegli, jo saproti, ka pēc tam atgriezīsies pie sievas, bērniem un draugiem.

Lēmums tikai un vienīgi mans. Es vienmēr esmu teicis, ka jābūt godīgam pret sevi. Centos, centos, atdevu visu, bet vairs nav iekšā. Daudzi hokejisti velk līdz pēdējam brīdim, un aiziet piespiedu kārtā. Es tā negribēju. Gribēju aiziet, kad pats izlemšu.

Man parādījās visādas zīmes, ka jābeidz. Pirmo reizi 19 gadu laikā man ceļusargs salūza. Vairs tādus nevar atrast. Slidas arī beidzās. Spēlēju 15 gadus ar vienu modeli, bet šogad “Bauer” pateica, ka nav materiāls vairs tādam modelim. Mēģināju mērīt ko jaunu, bet sapratu, ka ir ļoti smagi, kad izlaid visu hokeja formas evolūciju. Nesanāca pieņemt jauno formu, man viņa likās ļoti neērta,” saka Daugaviņš.

Daugaviņš kopā ar Artūru Kuldu un Renāru Krastenbergu pārstāvēja “Dukla” komandu no pilsētas, kas nesasniedz pat TOP-10 starp lielākajām pilsētām. Mihalovčē dzīvo nepilni 36 tūkstoši cilvēku.

“Mihalovče ir tas nabadzīgais gals. Mums ir iespēja pierādīt lielajām pilsētām, ka tu vari. Pagājušajā gadā mums bija ļoti lab a iespēja, bet vienkārši Play-off septiņi cilvēki salūza. Man bija 32 minūšu spēles laiks. Vidēji 11 spēlēs mans laiks uz ledus bija 27,5 minūtes.

Taču cilvēki te ļoti mīl hokeju, pazīst katru spēlētāju pēc sejas. Pat vietās, kur domā, ka nesatiksi nevienu, tāpat nāk klāt fotogrāfēties,” stāsta nu jau bijušais hokejists.

Pēc 2022. gada Olimpiskajām spēlēm Pekinā Daugaviņš paziņoja, ka noslēdz karjeru valstsvienībā. Taču pusotru gadu vēlāk, pirms Rīgā notiekošā 2023. gada pasaules čempionāta sākuma, pieņēma lēmumu atgriezties. Atgādinām, ka Latvijas izlase izcīnīja bronzas godalgas.

2024. gada augustā Latvijas izlase Rīgā izcīnīja ceļazīmi uz 2026. gada Olimpiskajām spēlēm Itālijā. Tur Daugaviņam arī bija pēdējā spēle izlases kreklā.

“Tas bija liels darbs, ko izdarīt. Tur bija emocijas, prieks. Tu zini, ka būs NHL hokejisti, tā būs pilnīgi cita Olimpiāde. Es sievai Santai jau pirms turnīra teicu – Ja mēs neuzvarēsim, nezinu, vai spēšu atgriezties Mihalovčē. Būs pēdējais, kas tiks nogriezts. Vairs nebūs vērts, kam spēlēt. Spēlēt klubā – tas ir tavs darbs. Izlase vienmēr bijusi goda lieta, vieta, kur juties kā ģimenē.

Man tā Olimpiāde tik tālu ir. Vienmēr esmu teicis, ka jābūt spējīgam arī laukumā, nevis tikai runāt. Bija visas tās zīmes, arī ķermenis jūtās dīvaini. Itkā ieguldi darbu. Visi man ir teikuši, ka visvairāk pietrūks ģērbtuve,” saka Daugaviņš.

“Kluba noorganizētais atvadu pasākums bija ļoti skaists, emocijas arī bija. Kājas drusku trīcēja. Bija forši vēlreiz iziet ar džekiem uz ledus. Halle bija pilna, ļoti laba atmosfēra. Noteikti liels paldies klubam, ka noorganizēja. Diez vai es pats būtu kaut ko organizējis vai piekritis, bet klubs ļoti uzstāja,” atklāj latvietis.

36 gadus vecā Daugaviņa pilnvērtīgā profesionālā karjera sākās 2005./06. gada sezonā “Rīga 2000” komandā, kuru vadīja slovāks Jūliuss Šuplers.

Uz Daugaviņa noslēdzošo spēli Šuplers ieradās, lai veiktu simbolisko iemetienu.

“Pa lielam, viņš ir mans pirmais treneris profesionālajā karjerā. Sākām kopā, pabeidzu es [viņa klātbūtnē].”

“Divus, trīs gadus sākumā es viņu vienkārši vēroju – viņa kustības, tehniku. Viņa sirds jau tad rādīja, kāds viņš kļūs,” par Daugaviņu izsakās Šuplers.

74 gadus vecais Šuplers Latvijā nostrādāja sešas sezonas.

Autors: Rems Ratņikovs Avots: Sporta Studija