Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Rihards Bukarts sniedzis komentāru pēc pievienošanās Čehijas Ekstralīgas komandai Vitkovices “Ridera”.

Jau ziņojām, ka Rihards Bukarts pievienojās savam brālim Robertam, noslēdzot līgumu līdz nākamās sezonas beigām.

“Aģents sazinājās ar mani pasakot, ka ir iespēja doties uz Vitkovici. Es vēlējos to izmantot, skatoties uz situāciju, kāda bija “EHC Biel-Bienne”. Es lūdzu Bīles vadību mani atbrīvot, viņi piekrita. Un tā arī notika. Es sekoju Vitkovicei varbūt piecus vai sešus gadus. Tikko kā brālis Roberts šeit sāka spēlēt. Kad man ir laiks, es tiešām skatos katru spēli. Tāpēc es nāku uz komandu, kuru pazīstu, pilsētā, kuru pazīstu. Un man ir iespēja spēlēt ar brāli, kas, protams, arī bija viens no iemesliem, kāpēc es gribēju izmantot šo piedāvājumu. Tas bija viegls lēmums,” pievienošanos komandai komentē Bukarts.

Bukarts sezonu iesāka Šveices hokeja līgas (NL) komandas “EHC Biel-Bienne“ sastāvā, laukumā dodoties 11 spēlēs, kurās guva vienus vārtus un atdeva vienu rezultatīvu piespēli.

“Šveicē pieteikumā uz spēli var būt seši leģionāri, bet mums komandā bija deviņi ārzemnieki, ieskaitot mani. Mūs visu laiku rotēja. Bīles komandā ir vairāki skaļi uzvārdi. Viņi spēlē teicamu un kvalitatīvu hokeju, kas vēl vairāk samazināja manas izredzes iekļūt sastāvā. Dažreiz tu spēlē, dažreiz nē. Bet noteikti visi saprot, ka manā vecumā gribu spēlēt katru maču, gribu ieņemt svarīgu lomu komandā. Tādēļ palūdzu komandas vadību mani atbrīvot. Gribēju pievienoties komandai, kas man dotu vietu sastāvā. Esmu pārliecināts, ka šeit – Vitkovicē – es to dabūšu un varēšu pilnībā izmantot.

Hokejisti vienmēr dodās uz spēli, vēloties darīt visu iespējamo. Domāju, ka spēlēju labi, bieži veidoju daudz momentus spēles laikā. Es mēdzu izdarīt piecus vai sešus metienus spēlē. Taču, ja nespēlē regulāri, tava kvalitāte zūd. Ja ilgstoši negūsti vārtus, tas traucē. Mēs visi zinām, ka hokejs, galvenokārt, ir prāta lieta, ja neesi mierīgs savā galvā, tad spēle neizdodas. Tāpēc man bija grūti. Es nekad to neesmu pieredzējis tādu situāciju, ka tu spēlē vienu dienu un tad tu nespēlē varbūt nedēļu un tad varbūt aizvadi divas spēles divās dienās,” par laiku Šveicē izsakās Bukarts.

Rihards Bukarts 2017./18. gada sezonā jau spēlēja Čehijas Ekstralīgā, kad kopā ar brāli Robertu pārstāvēja Zlīnas “Berani”. 17 mačos Rihards guva divus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles.

“Čehijā spēlēju ļoti sen – pagājuši seši vai septiņi gadi. Ja godīgi, īsti neatceros kā bija tolaik. Zinu, ka tagad tās ir labas, kvalitatīvas sacensības. Neviena līga Eiropā nav viegla. Katrai spēlei jābūt maksimāli gatavam, nedrīkst novērtēt par zemu.

Galvenais mērķis ir uzvarēt. Uzvara ir motīvs, kas priecē visus – komandu, spēlētājus, līdzjutējus, sponsorus, mani, brāli, pilsētu, visus. Ceru, ka spēsim iekļūt izslēgšanas spēlēs. Play-off ir jaunas sacensības, tas sākas no nulles un visiem ir vienādas iespējas. Viss ir iespējams.

Būtu interesanti spēlēt vienā maiņā ar brāli, bet tas jājautā trenerim. Mums abiem vajag izlikties par visiem 100%, nevis domāt, vai spēlēsim vienā maiņā.

Ja treneri mani liks sastāvā rītdienas spēlei, tad es esmu gatavs. Esmu profesionāls hokejists, jābūt gatavam jebkurā brīdī kāpt laukumā. Dažreiz ir vajadzīgs laiks, lai sasniegtu savu maksimumu,” saka Bukarts.

“Ridera” komanda Čehijas Ekstralīgā ar 39 punktiem 33 spēlēs ieņem 12. vietu 14 komandu konkurencē.

Nākamo maču brāļu Bukartu komanda aizvadīs 19. janvārī, kad viesosies pie Brno “Kometa”.

Autors: Rems Ratņikovs Avots: Vitkovices "Ridera"