Rodrigo Ābols | Foto: Kyle Ross-Imagn Images

Pavasaris ir klāt un lielākā daļa Nacionālās hokeja līgas (NHL) fanu jau ir pārslēgušies izslēgšanas spēļu režīmā. Gaisā jau jūtama eiforija par gaidāmo spraigo cīniņu Play-off pirmajā kārtā, taču vēl pirms tam būtu vērts atskatīties uz tikko aizvadīto regulāro sezonu. Kā veicies mūsu tautiešiem, kā arī kādi bijuši lielākie pārsteigumi visā līgā?

Pēc traumu un dažādu citu likstu pilnām divām sezonām Elvja Merzļikina karjera NHL gandrīz vai šķita norakstīta – “Blue Jackets” meklēja jebkādu maiņas darījumu, un, kad tas neizdevās, dzirdējām pat baumas par līguma izpirkšanu. Starpsezonā gan “Blue Jackets” neizdevās atbrīvoties no Elvja naudīgā līguma, jo ģenerālmenedžeris Dons Vadels nebija gatavs maksāt kādai komandai, lai tā uzņemtu visu tā summu.

Lai gan sezona nebija perfekta, Merzļikins aizvadīja vienu no saviem labākajiem gadiem NHL – 53 spēlēs izcīnītas 26 uzvaras, kas ir otrs labākais rezultāts viņa NHL karjerā, piekāpjoties vien 2021./2022. gada sezonā sasniegtajām 27 uzvarām. Viss gan nebija tik rožaini, cik tas reizēm šķita, jo starp vārtargiem, kuri šosezon aizvadījuši vismaz desmit spēles, Elvja atvairīto metienu procents bija vien 53. vietā – 89,2%. Uzbrukums reizēm tiešām piesedza dažas Merzļikina nepilnības.

Lielāko daļu sezonas “Blue Jackets” arī turējās Play-off zonā, tomēr tieši sezonas noslēgumā, kad ritēja smaga cīņa par izslēgšanas spēlēm, gan Elvis, gan komanda sabruka, piedzīvojot sešus zaudējumus pēc kārtas.

Kolumbusas vienība izkrita no astotnieka un šķita, ka viss jau ir pazaudēts, tomēr pēc Merzļikina traumas no AHL fārmkluba parādījās negaidīts varonis – Džets Grīvzs kāpa uz ledus un izcīnīja piecas uzvaras pēc kārtas.

Merzļikina nākotni Kolumbusā joprojām ir grūti paredzēt. Ja sniegums šajā sezonā būtu bijis kaut nedaudz stabilāks, viņa vieta būtu droša, taču tagad var gadīties, ka Merzļikina vērtība ir tieši pietiekama, lai varētu atbrīvoties no viņa līguma bez papildus samaksas. Galu galā, sezonas beigās arī, šķiet, parādījās viņa aizstājējs…

Tikmēr stabilu pozīciju Tampabejā izkarot izdevies Zemgum Girgensonam, kurš beidzot tiks pie iespējas spēlēt Stenlija kausa izcīņā.

Girgensons starpsezonā pārcēlās uz “Lightning” klubu tikai viena iemesla dēļ – viņš vēl nekad NHL nebija sajutis uzvaras garšu. Kopā ar Bufalo “Sabres” viņam izslēgšanas spēlēs gāja gar degunu visas 11 sezonas, taču Tampabejā jau ar pirmo piegājienu sanāks cīnīties par Stenlija kausu.

Zemgus šosezon pavisam labi iejuties nedaudz citādākā lomā, nekā viņš spēlēja Bufalo – katrā spēlē viņš izceļas ar vairākiem spēka paņēmieniem, biežāk bloķē metienus, un pat vicina dūres. Sezonas gaitā viņam sanāca izkauties piecas reizes, lai gan uzvarēt gan izdevās tikai vienu cīņu. Šogad arī ticis uzstādīts personiskais rekords soda minūšu skaitā, Girgensonam 47 minūtes pavadot uz noraidīto spēlētāju soliņa, kas ir par 20 vairāk, nekā līdz šim.

Ja viss pārējāis šosezon izdevies salīdzinoši labi, tad par rezultativitāti gan priecāties nevajadzētu – 81 spēlē vien divi vārti un četras piespēles, kad iepriekšējās četrās sezonās viņam bija izdevies tikt pie vismaz astoņām ripām un 14 punktiem. Skaidrs, ka rezultatīvu sniegumu Tampabejā no Girgensona neviens neprasa, tomēr labāk būtu, ja izslēgšanas spēlēs viņam izdotos gūt kādus svarīgus vārtus – kā jau tas nereti notiek ar ceturtās maiņas spēlētājiem.

Zemgus Girgensons dūru cīņā pieveic Niko Šturmu! 💥🥊 pic.twitter.com/vNaYLjid7Z

— NHL Latvija (@Latvija_NHL) April 16, 2025

Šajā sezonā savus NHL sapņus piepildīt izdevās arī Rodrigo Ābolam, kuram 29 gadu vecumā beidzot izdevās debitēt pasaules labākajā hokeja līgā.

Ābolam šis bija jau otrais mēģinājums atrast vietu kādā NHL klubā – 2019./2020. gada sezonā hokejists aizvadīja vienu sezonu AHL, taču, nespējot izsisties līdz NHL, viņš devās atpakaļ uz Eiropu. Šāds scenārijs bija pavisam reāls arī šosezon, jo pēc jaunā gada parādījās baumas, ka Ābols varētu atgriezties Zviedrijas hokeja līgā.

Lai gan ilgi nācās gaidīt, Ābols janvārī debitēja NHL, kā arī pavisam drīz jau guva arī savus pirmos vārtus. Četru nāciju turnīra laikā viņš vēlreiz tika nosūtīts uz AHL, taču pēc tam sekoja vēl viens posms NHL, kurā viņš izskatījās vēl labāk, nekā pirmajā tūrē.

Pēc galvenā trenera Džona Tortorellas atlaišanas gan Ābolam vairs neatradās vieta sastāvā – klubs vairāk sāka iespēlēt jaunos hokejistus, bet Rodrigo atgriezās AHL, kur viņš ir Līhaivellijas “Phantoms” līderis. Tagad svarīgi būs pierādīt sevi izslēgšanas spēlēs, kas starpsezonā varētu palīdzēt iegūt vēl vienu NHL līgumu – pat ja tas nebūs ar “Flyers”.

Rodrigo Ābola debijas aplis NHL! 🔥🔥🔥

Savā pirmajā spēlē Ābols izdarīja divus metienus, bloķēja vienu pretinieku metienu un izpildīja vienu spēka paņēmienu pic.twitter.com/ictlId2Plr

— NHL Latvija (@Latvija_NHL) January 22, 2025

Savu vietu Floridā nostiprināt šosezon izdevās Uvim Balinskim, kurš lielāko daļu sezonas bijis stabila pamatvērtība “Panthers” aizsargu sešiniekā.

Uvis lieāko daļu pagājušās sezonas aizvadīja AHL, taču spēja debitēt, kā arī pierādīt sevi pietiekami daudz, lai izslēgšanas spēlēs spēlētu septītā, rezerves aizsarga lomu. Lai gan Stenlija kausa izcīņā debitēt neizdevās, viņš parādīja, ka ir gatavs darīt visu, lai iekļūtu sastāvā.

Ja sezonas sākumā treneris Pols Morīss ar katru spēli Balinksim deva arvien vairāk pienākumu, vienubrīd iespēlējot viņu pat pirmajā vairākuma brigādē, pēc tam Floridas klubam un pašam Balinskim sekoja neveiksmīgāks nogrieznis, kā rezultātā viņš pat uz dažām spēlēm atradās ārpus sastāva. Tomēr ātri vien viss atgriezās vecajās sliedēs un lielāko daļu sezonas Uvis pavadījis kā stabils “Panthers” trešā pāra aizsargs.

Pēc Seta Džounsa iegūšanas maiņu termiņa noslēgumā, Pols Morīss atkal izņēma Balinski no sastāva, sakot, ka viņš iespēju spēlēt gūs tikai traumu vai kāda cita spēlētāja slikta snieguma dēļ. Tikai dažas spēles vēlāk Ārons Ekblads tika diskvalificēts par dopinga lietošanu…

Paredzams, ka Balinskis šoreiz paspēs debitēt izslēgšanas spēlēs, taču arī Ekblada atgriešanās paredzama jau pirmajā kārtā. Pavisam iespējams, ka Balinskis arī šīs izslēgšanas spēles lielākoties aizvadīs rezervē, taču vēl nekas nav zvanīts. Lai nu kā, par šo sezonu Balinskim vajadzētu lepoties – viņš izcēlies ar rezultatīvu sniegumu, kā arī bijis stabils savā zonā.

Kaut kas neticams – Teodors Bļugers un Uvis Balinskis nomet cimdus 🤯 pic.twitter.com/LOfZ5bgVSq

— NHL Latvija (@Latvija_NHL) October 18, 2024

Pavisam citādāk sezona gan izvērtusies Vankūveras latviešiem Artūram Šilovam un Teodoram Bļugeram, kuru pārstāvētā “Canucks” komanda pēc lieliskas 2023./2024. gada sezonas pat nespēja iekļūt izslēgšanas spēlēs.

Bļugers sezonu iesāka diezgan veiksmīgi, turpinot savu pagājušās sezonas rezultatīvo sniegumu, kā arī būdams par vienu no “Canucks” balstiem mazākumā un aizsardzības situācijās.

Līdz decembrim Bļugers bija paspējis iekrāt 16 punktus (5+11), taču pēc tam sekoja 28 spēļu sausā sērija, kuru laikā uzbrucējs ne tikai nespēja gūt vārtus, bet pat nenopelnīja nevienu rezultatīvu piespēli.

Šajā sezonā līdzīgi arī klājās Vankūveras komandai – sākumā klubs vēl turējās Rietumu konferences astotniekā, taču ar laiku Kalgari “Flames” un vēlāk arī Sentluisas “Blues” lēnām nospieda “Canucks” līdz par desmitajai vietai. Pagājušosezon “Canucks” uzvarēja Klusā okeāna divīziju, ieguva 109 punktus un izcīnīja 50 uzvaras, taču šosezon nācies samierināties ar tikai piekto vietu divīzijā, 90 punktiem un vien 38 uzvarām.

Vēl neveiksmīgāk šī sezona izdevās Artūram Šilovam, kuram pēc spīdošā snieguma 2024. gada izslēgšanas spēlēs bija nepieciešams vēlreiz pierādīt savas spējas. Jau pašā sezonas sākumā dažas neveiksmīgas spēles un pārinieka Kevina Lankinena teicamais sniegums nozīmēja to, ka Šilovs lielākoties spēles aizvadīja uz rezervistu soliņa.

Arī iegūt spēļu praksi AHL Šilovs īsti nevarēja, jo vārtsargu Tečeru Demko visu sezonu mocīja arvien vairāk jaunu traumu – Šilovam bija jādara to, kas bija labāk klubam, nevis viņa paša attīstībai. Sezonas beigās Artūrs jau nonāca atpakaļ Abotsfordā, kur viņa sniegums bijis daudz labāks. Jācer vien, ka viņam izdosies nākotnē saņemt vēl kādu iespēju NHL.

Artūrs Šilovs savā pirmajā NHL spēlē kopš novembra apstādina 30 no 32 “Utah HC” metieniem! 🔥🔥🔥 pic.twitter.com/aIrZsUpqfE

— NHL Latvija (@Latvija_NHL) February 24, 2025

Pavisam neveiksmīgu sezonu aizvadīja arī Nešvilas “Predators” komanda, kas pagājušogad piekāpās “Canucks” pirmajā izslēgšanas spēļū kārtā. Nešvilas klubs starpsezonā konstatēja, ka vārtu gūšana pagājušosezon bija galvenā kluba problēma, kā rezultātā “Predators” parakstīja līgumus ar veterāniem Stīvenu Stemkosu un Džonatanu Maršeso.

Veiksme gan nebija “Predators” pusē, jo šī sezona bija pagalam neveiksmīga ne tikai šiem abiem hokejistiem, bet praktiski visam pārējam sastāvam – Nešvilas vienība nevienu brīdi šosezon neatradās izslēgšanas spēļu zonā un pamatturnīru noslēdza kā 30. no 32 komandām NHL.

Pirmo reizi astoņu gadu laikā iekļūt izslēgšanas spēlēs nav izdevies Bostonas “Bruins” klubam. Sezonas sākumā ilgi neizdevās vienoties ar vārtsargu Džeremiju Sveimanu par līgumu, kā rezultātā viņš izlaida treniņnometni un tā arī sezonas gaitā labu fizisko formu vairs neuzņēma. Bostonas komanda iepriekšējās sezonās tieši izcēlās ar lielisku aizsardzības un vārtsargu sniegumu, taču šoreiz pievīla tieši spēcīgākā sastāva daļa.

Pēc izcīnītās Prezidenta trofejas sarežģītu sezonu aizvadīja arī Ņujorkas “Rangers”, kas nokritās turnīra tabulā par 22 vietām, kā arī zaudēja 29 punktus. Šosezon līmenī nebija vārtsargs Igors Šestjorkins, taču no uzbrukuma līderiem nebija redzams gaidītais sniegums – pavisam švaki sezonu aizvadīja veterāns Kriss Kraiders un jaunais talants Aleksis Lafrenjē.

Tikmēr pavisam citādāks liktenis piemeklējis Vašingtonas “Capitals”, kas pagājušajās izslēgšanas spēlēs ar 0-4 zaudēja “Rangers” – izcīnīta pirmā vieta Austrumu konferencē, kā arī nākotne šķiet pavisam droša ar tādiem spēlētājiem, kā Konors Makmaikls, Aleksejs Protass un Dilans Stroums, kuri šosezon atraduši jaunu ātrumu. Arī vārtsargu līnija ar Loganu Tompsonu un Čārliju Lindgrenu ir pavisam stabila, kā arī “Capitals” izdevies reanimēt Pjēra-Lūka Dubuā karjeru.

Jaunu sparu ieguvusi arī Vinipegas “Jets” komanda, kas izcīnīja Prezidenta trofeju. Ja pirms divām sezonām likās, ka “Jets” klubam ir pienākušas beigas un nāksies aizmainīt līderus Marku Šaiflī un Konoru Helebaku pirms viņi dosies uz brīvo aģentu tirgu, tad tagad komanda šķiet gatava pārvaldīt Rietumu konferenci vēl vairākas sezonas – sastāvs ir pietiekami jauns un dinamisks, kā arī trenera Skota Arniela sistēma, šķiet, nākusi par labu pēc Rika Bounesa un Pola Morīsa gadiem.

Beidzot izslēgšanas spēlēs izdevies iekļūt arī Otavas “Senators” vienībai, kas jau kopš 2017. gada bijusi dziļā bedrē. Jauns īpašnieks Otavā mainīja pilnīgi visu – beidzot klubam tika atļauts tērēt līdz algu griestiem, kā arī tika savests kārtībā novecojušais un nespējīgais menedžments, kā rezultātā pirmo reizi septiņu gadu laikā redzēsim “Senators” izslēgšanas spēlēs.

NHL šī ir bijusi izdevusies sezona – Četru nāciju turnīrs, kas tika aizvadīts uz saspringta politiskā klimata fona, bija izcils panākums, kas nesa hokeja popularitāti visā pasaulē. Lai kā daudziem šeit to negribētos pieņemt, Aleksandra Ovečkina uzstādītais NHL gūto vārtu rekords arī bija nozīmīgs notikums Ziemeļamerikā un tas vēl vairāk uzlaboja līgas imidžu pāri okeānam.

Sagaidāms, ka NHL un hokeja popularitāte tuvākajos gados tikai augs – nākamsezon norisināsies Milānas olimpiskās spēlēs, kurās arī redzēsim arī labāko NHL spēlētājus, kā arī katru otro gadu mums apsolīts pa vismaz vienam turnīram, kurā savas valstis pārstāvēs labākie no labākajiem. Tā vien šķiet, ka NHL zemē viss iet pa diedziņu, un cerams, ka tā tas arī turpināsies.