Ukrainas izlases vārtsargs Bogdans Djačenko | FOTO: Guntis Lazdāns/LHF

Ukrainas hokeja izlases vārtsargs Bogdans Djačenko sarunā ar Hokejaziņām pāstāstīja par aizvadīto olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru Rīgā, kā arī pauda viedokli, ka Ukrainas izlasei vai arī kādai no šīs valsts komandām būtu vērtīgi pievienoties “Optibet” hokeja līgai (OHL).

Ukrainas hokejisti 2026. gada ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā bija vienā grupā ar Slovēnijas, Francijas un Latvijas izlasēm. Visos trijos mačos ukraiņi piedzīvoja zaudējumus, taču, kā norāda Djačenko, hokejisti ieguva vērtīgu pieredzi.

“Aizvadītajā turnīrā mēs varējām nospēlēt tomēr labāk. Mēs vairākus gadus neesam spēlējuši šādā līmenī un mums šis turnīrs bija kā laba skola. Uzskatu, ka individuāli puiši nebija pietiekami labi sagatavojušies kvalifikācijai un mums mazliet pietrūka spēka.

Visgrūtākā spēle bija ar Latviju, jo viņi mūs meistarīgi “izģērba” laukumā. Atmosfēra arēnā bija fantastiska, un man šādu spēļu karjerā nav bijis. Kad Latvija guva pirmos vārtus, trībīnes uzsprāga. Esmu spēlējis lielās arēnās, bet ne reizi pie izpārdotām tribīnēm. Paldies līdzjutējiem par atbalstu! Rīgā esmu bijis vairākkārt un jāsaka paldies par labi noorganizētu turnīru. Es šo pieredzi neaizmirsīšu,” sacīja Djačenko, kurš pārstāv Ukrainas galvaspilsētas klubu Kijivas “Sokil”.

Krievijas sāktais karš Ukrainā ir atstājis dziļus un netīrus nospiedumus visā Ukrainas sportā, un hokejs nav izņēmums. Pēc PSRS sabrukuma Ukraina vairākus gadus spēlēja pasaules čempionāta Elites divīzijā, bet vietējais grands Kijivas “Sokil” bija solīds pretinieks gan Austrumeiropas hokeja līgā, gan dažādos starptautiskos turnīros, taču pedējos gados līdz ar karadarbību hokejs Ukrainā loģiskā kārtā piedzīvojis lejupslīdi. Lai gan… izlase šajā pavasarī spēra soli augšup un iekļuva pasaules čempionāta 1A divīzijā, taču kopumā hokejs valstī piedzīvo smagus laikus.

“Lēnām virzāmies uz priekšu, bet šis nav viegls laiks. Esmu pateicīgs, ka Ukrainā joprojām spēlē hokeju. Ir grūti nokomplektēt izlasi, bet mūsu priekšrocība ir, ka vairāki hokejisti spēlē ārzemju klubos. Ja tā nebūtu, mums klātos smagi. Ukrainā spēlē tie, kuri nav devušies uz ārzemēm un vēl turpina karjeru. Vietējā čempionātā piedalās sešas komandas, bet varbūt to skaits pieaugs.

Karš un hokejs? Bail nav, bet vislielākās bailes ir, ka cilvēks pie visa pierod. Organisms ir pieradis pie kara, tas mūsu valstī jau norisinās vairāk nekā divus gadus. Mums nav izvēles, ir jāturpina spēlēt.

Tā būtu lieliska ideja, ja Ukrainas izlase vai arī kāds mūsu klubs spēlētu Baltijas čempionātā. Sapratu, ka Ukrainas Hokeja federācija bija domājusi par šādu variantu, taču tas neīstenojās. Hokejs pie mums uz vietas nestāv. Nesen iekļuvām 1A divīzijā, gados jaunie hokejisti spēlē Ukrainā, bet vēlāk dodas uz Eiropu. Pateicoties jaunajai paaudzei, mūsu čempionāts attīstās,” secina Ukrainas izlases vārtsargs.