Brīdī, kad jaunā sezona ieskrējusies un par hokeju ikdienā runā daudz, Hokejaziņas Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretāram Robertam Pļāvējam uzdeva trīs jautājumus par dažādiem notikumiem.
Kādas ir atskaņas no augustā aizvadītās Latvijas Hokeja federācijas Prezidenta kausa izcīņas?
Komandas pēc turnīrā mājās devās ar ļoti labām sajūtām. Dalībnieki bija apmierināti gan ar uzņemšanu, gan ar turnīra organizāciju un spēļu līmeni. No mūsu perspektīvas raugoties, turnīra pirmajās dienās bija redzama atšķirība starp dažām komandām, jo viena no tām tikai nedēļu pirms turnīra sāka gatavoties sezonai. Šis turnīrs mums bija ļoti nepieciešams un redzēsim, kāds būs sausais atlikums. Jāņem vērā, ka U-20 izlasei decembrī pirms pasaules čempionāta ir īss sagatavošanās periods, bet vēl viena pauze ir novembrī, kurā jāizsijā plašs kandidātu loks, lai tiktu pie optimālā sastāva. Novembra pauzē puiši no Ziemeļamerikas mums parasti nav pieejami, un vasara ir laiks, kad visi spēlētāji ir uz vietas Latvijā, līdz ar to ir iespēja iziet cauri plašam kandidātu lokam. Decembrī U-20 hokejistus uz Latviju nesauksim, un viņi izlasei pievienosies Ziemeļamerikā. LHF Prezidenta kauss kā produkts noteikti saglabāsies, un komandas jau ir izrādījušas interesi spēlēt arī nākamgad. Skatīsimies, cik plaši mēs varēsim noorganizēt šo turnīru, bet mērķis ir saglabāt šo turnīru.
Decembrī Latvijas izlase piedalīsies “Kaufland Cup” turnīrā Slovākijā, kur dalībnieku vidū būs arī laukuma saimnieki slovāki un norvēģi. Manuprāt būtu lietderīgi turnīram piesaistīt arī ceturto komandu/izlasi, lai treneriem būtu plašākas iespējas pārbaudīt un izanalizēt kandidātus. Pērn Latvija ar 5:0 uzvarēja norvēģus, bet ar 0:3 zaudēja slovākiem. Abas spēles latviešiem ar pilnīgi atšķirīgu sniegumu. Trešā spēle turnīrā, iespējams, ļautu objektīvāk saprast, cik spēcīga ir konkrētā izlase, kādā kondīcijā ir spēlētāji un kādas ir katra hokejista iespējas vēlāk kandidēt uz dalību pasaules čempionātā. Kādas ir Tavas domas?
Es aizvadītajā gadā par šo jautājumu runāju ar slovākiem un norvēģiem, un teorētiski viņi atbalsta ideju par ceturtās komandas piesaistīšanu, taču slovāku gadījumā tās ir papildu izmaksas. Klāt nāk viena diena turnīrā, kas ietver izmitināšanu, ēdināšanu un transportu, kā arī arēnas izmaksas. Protams, būtu labi, ja būtu ceturtā komanda, taču no otras puses – trīs spēles trīs dienās komandām, kurām nav pārāk garš soliņš… Seit pastāv risks gūt traumas. Piekrītu, ka aizvadītā gada turnīrā bija krasa atšķirība starp Slovākiju un Norvēģiju, bet, kā man skaidroja viens no Norvēģijas izlases hokejista vecākiem, norveģi pārbūvē un atjauno izlasi.
Pirms vairākiem gadiem LHF organizēja Latvijas kausa izcīņu, kurā piedalījās Latvijas virslīgas un 1. līgas komandas. Vai ir bijušas domas un sarunas par šī turnīra atjaunošanu?
Ideja nav izmesta ārā, un šad tad par to tiek runāts. Ja nemaldos, pēdējo reizi Latvijas kausa fināls norisinājās 2018. gadā. Šeit ir vairākas nianses. Esošajā kalendārā nav īsti vietas, kad to sarīkot. To varētu organizēt pirms vai pēc sezonas, taču, ņemot vērā esošo komandu skaitu Latvijā, jānodefinē, ko mēs ar kausa izcīņas rīkošanu vēlamies panākt. Jāņem vērā, ka turnīrs ietver lielas izmaksas arī klubiem. Ir bijušas runas, ka varbūt dot iespēju sevi apliecināt JAHL vienībām un, piemēram, arī tām amatieru komandām, kuras spēlē augstā līmenī. Taču atkal līdzi nāk izaicinājumi, kas ietver finanses. No amatieru čempionāta varētu nokomplektēt vismaz divas konkurētspējīgas komandas, taču jāņem vērā, ka viņi savā čempionātā nespēlē visas sešdesmit minūtes un viņu ikdienas statuss diez vai ir tāds, lai gultos priekšā ripām un bloķētu metienus.