Latvijas hokeja līdzjūtēju jūra Ostravā | Foto: Rems Ratņikovs, Hokejazinas.com

Nule kā noslēdzies 2024. gada pasaules hokeja čempionāts, kurš norisinājās Čehijas pilsētās Prāgā un Ostravā. Lai arī Latvijas hokeja izlase nespēja pārvarēt apakšgrupu kārtu, šis turnīrs daudziem noteikti paliks atmiņā ar lielo daudzumu Latvijas līdzjūtēju, kas devās uz Ostravu no dažādām pasaules malām.

Jau otrajā turnīra dienā, kad Latvijas izlase aizvadīja savu pirmo spēli šī gada pasaules čempionātā pret Polijas valstsvienību, tika sarīkots fanu gājiens no netālu esošā futbola stadiona. Organizācijai pieslēdzās arī Latvijas Hokeja federācija, par to pavēstot savos sociālajos tīklos. Uz fanu gājienu ieradās lērums latviešu un ne tikai. Brīžiem Čehijas policija bija spiesta apstādināt mašīnu satiksmi sakarā ar to, ka latviešu fani bija sastājušies visas ielas garumā un platumā.

Ceļā no futbola stadiona līdz fanu zonai, kas atrodās blakus “Ostravar arena”, tika dziedātas latviešu dziesmas, kā arī skandināti saukļi “Sarauj, sarauj”. Tas pievērsa lielu garāmgājēju uzmanību un raisīja izbrīnu Latvijas pretinieces Polijas līdzjūtēju sejās.

Latvijas izlases fani pārņem Ostravu! 🇱🇻🇱🇻🇱🇻 pic.twitter.com/QyhbywF5pZ

— hokejazinas.com (@Hokejazinascom) May 11, 2024

Pirmajās trīs Latvijas izlases spēlēs tika piepildīta Ostravas arēna – 9109 skatītāji. Ja mačā ar Poliju katras izlases fani dalījās aptuveni uz pusēm, tad pret Franciju un Kazahstānu bija pārliecinoša Latvijas fanu dominance.

Klātienē atbalstīt valstsvienību bija ieradies arī leģendārais Latvijas hokeja aizsargs Sandis Ozoliņš. Kā novēroja “Hokejazinas.com”, Ozoliņš tribīnēs bija manāms trīs spēlēs, vairākkārt parādot arī uz lielā arēnas kuba, pirms tam paziņojot – “Slavenība atrodās arēnā”.

Leģendārais Sandis Ozoliņš ieradies Ostravā un vēro Latvijas-Francijas spēli. #MensWorlds #iihf @lhf_lv pic.twitter.com/pYMnZ9h4Kc

— hokejazinas.com (@Hokejazinascom) May 12, 2024

Latviešu līdzjūtēji pasaules čempionāta norises vietā bija sastopami itin visur, sākot no fanu zonas un bāriem, beidzot ar Ostravas tramvaju pārpildīšanu.

Pēc katras no Latvijas spēlēm, fani apvienojās un no arēnas kopīgi devās uz iecienītu bāru Ostravas vecpilsētā. Bāra īpašnieki ātri saprata, ka tiek ielenkti latviešu tautā, tādēļ pielāgojās un slēdza Latvijas mūziku. Jāpiebilst, ka bārā alus cena bija aptuveni 2 eiro, par kādu Rīgā, piemēram, varētu tikai sapņot.

Kad tika izcīnīta trešā uzvara pasaules čempionātā, kur Kristers Gudļevskis palika “sausā” pret Kazahstānu, Latvijas fani kārtējo reizi ieņēma Ostravas bāru “Harley”, visiem kopīgi svinot, dziedot un dejojot pie ierastajām latviešu dziesmām, kas parasti skan hokeja spēlēs vai pat kādā zaļumballē. Piebildīšu, ka ielas garumā varēja atrast vēl vairākus citus bārus, kur arī uzturējās latvieši, taču mazākos apjomos.

Latvijas fani Ostravas tramvajā#IIHF2024 #MensWorlds pic.twitter.com/bTwLfmjn9i

— Rems Ratnikovs (@HKJ_Apskatnieks) June 1, 2024

Latvijas fani Ostravā kārtīgi nosvin trešo uzvaru pasaules čempionātā, bāros skandinot latviešu dziesmas🇱🇻#MensWorlds #IIHF pic.twitter.com/vQK2RrkxQM

— hokejazinas.com (@Hokejazinascom) May 14, 2024

Dienu pēc uzvaras pār Kazahstānu sekoja smags zaudējums Vācijai ar 1:8. Likās, ka nav pamata priekiem, taču iecienītais bārs tik un tā bija pārpildīts ar latviešu mūzikas skandināšanu.

Pēc pirmajām četrām spēlēm, kurās Latvija izcīnīja trīs uzvaras, bet ieguva septiņus no maksimālajiem deviņiem punktiem, vairāki fani Ostravu pameta, taču viņu vietā ieradās jauna brigāde. Latvijas līdzjūtēji bija skaļi arī piektajā spēlē pret Zviedriju, no kurienes gan daudz fanu nebija. Neskatoties uz otro pēc kārtas kapitulēšanu, latvieši saglabāja ticību savā komandā, dzinot viņus uz priekšu ar skaļiem saukļiem arī, ja uz tablo bija redzams 2:7.

Sestajā spēlē latvieši gan tika izstumti no halles, jo no tuvās kaimiņzemes ieradās slovāku lērums, kuri ātri vien piepildīja arēnas tribīnes. Latvijas līdzjūtēji parasti bija atrodami vienā no stūriem sev iedalītā sektorā, taču ne šajā spēlē. Neskatoties uz to, ka latvieši ar 10 bungām tika iespiesti pie pašiem halles griestiem, tik un tā izdevās izveidot visai skaļu atmosfēru, brīžiem pārkliedzot aptuveni 7 līdz 8 tūkstošus Slovākijas līdzjūtējus. Pirms svarīgā mača arī tika izveidots fanu gājiens, kurš sapulcēja daudzus latviešus, bet tikai maza daļa no tiem vēlāk iekļuva arēnā.

Kad Latvija apspēlēja slovākus bullīšos, kur brīnumus kārtējo reizi rādīja Gudļevskis, Slovākijas fani gāja ar nokārtām galvām, kamēr nelielais, bet skaļais latviešu pulks bija redzams ar lielu smaidu līdz ausīm, skandinot “Latvija, Latvija”.

Klāt pienākusi nu jau pēdējā apakšgrupu turnīra diena, kura bija itin svarīga vairākām komandām, lai spētu turpināt cīņu par kārotajām godalgām. Šoreiz jau tribīnes atgriezušās latviešu pārvaldībā, bundzinieki parūpējās par fantastisko atmosfēru, kuru atbalstīja visā arēnā sēdošie latvieši.

Diemžēl, brīnums nenotika – Latvija nevarēja pārspēt spēcīgo ASV izlasi un noslēdza dalību turnīrā. Latvijas fani ar virkni bundzinieku priekšgalā devās pie izlases hokejistiem, kuri noskumuši pēc spēles kāpa iekšā autobusā, lai dotos uz viesnīcu, bet fanu satikšana ar viņiem vairāku spēlētāju sejās radīja smaidu. Pēc īsas sarunas starp faniem un hokejistiem, fotogrāfiju sataisīšanas, ceļi šķīrās. Spēlētāji devās uz viesnīcu, lai sagatavotos lidojumam uz mājām nākamajā dienā. Vēlāk viņus gan sagaidīja pārsteigums, kad vairāki hokejisti pārnāca numuriņos, lai konstatētu, ka dažas personīgās mantas ir pazudušas.

Latvijas hokeja izlases līdzjutēji sagaida komandas spēlētājus pēc pasaules čempionāta pēdējā mača Ostravā. pic.twitter.com/nXdS3L87LW

— Mārtiņš Kļavenieks (@martklavenieks) May 21, 2024

Pēc pasaules čempionāta beigām uz sarunu aicināju vienu no spilgtākajiem līdzjūtējiem un bundzinieku, kuru dēvē par Arču. Viņam šis bija jubilejas 10. pasaules čempionāts.

Arčam tribīnēs bija redzamas līderdotības, diriģējot astoņus (vienā brīdī pat 12) bundziniekus un dodot ieteikumus spēles pauzes laikā.

“Manas emocijas kā vienam no bundziniekiem ir saliekamas trīs mugursomās. Pirmais ir negatīvais, nav saistīts ar hokeju, bet gan ar pašu pilsētu. Biju ļoti negatīvi pārsteigts, ka Ostrava visai noziedzīga un bīstama pilsēta, īpaši naktīs. Visu laiku vajadzēja uzpasēt naudas makus, mašīnām bija izsisti stikli, protams, ka ne čehu mašīnām, bet gan poļu, latviešu un slovāku. Varēja just, ka pilsētu kontrolē romu tautas izcelsmes cilvēki [plašāk zināmi kā čigāni]. Ostravas centrā bāru un kafejnīcu īpašnieki vēlējās nopelnīt uz līdzjūtēju rēķina, taču, ja izbraukt ārpus pilsētas centra, ēdienkartē nebija neviena angļu vārda un cenas atbilda Čehijas ekonomikas līmenim.

Pozitīvā ailitē varētu ierakstīt Ostravas arēnas apsargu rīcību spēlē pret Slovākiju. Mums izdevās izkarot atsevišķu stāvu sektorā. Slovāki bija neapmierināti, ka mēs ar 12 bungām atbalstam savu komandu. Visu cieņu Čehijas drošības dienestam, kas mums nodrošināja atsevišķu stāvu sektorā. Kad Rīgā 2023. gadā mums bija spēle ar Slovākiju, radās sajūta, ka mēs esam viesi. Visu cieņu tiem dažiem līdzjūtējiem, kas bija arēnā.

Latvija ir viena no retajām komandām Eiropā, kurai ir tik liels nacionālās izlases līdzjūtēju pulks. Pamatā Eiropā hokeja līdzjūtēji atbalsta savu pilsētu klubus, tāpēc vairākām izlasēm nav tādu atbalstītāju ar bungām. Lielu lomu Latvijas līdzjūtēju daudzumam nospēlēja bronzas medaļa, kā arī Čehijas tuvums un kopējais izdevumu mazums. Pasaules čempionātus parasti cilvēki sadala divos posmos – ir tādi, kas brauc uz pirmajām spēlēm, ir tādi, kas uz noslēdzošajām ar cerību, ka tiksim uz ceturtdaļfinālu. Man bija daži draugi, kas atbrauca uz Ostravu, aizbrauca prom, nostrādāja nedēļu Latvijā un tad atgriezās. Man patika ļoti bieži satikt jaunas sejas, kas atbalsta Latviju. Tas nozīmē, ka līdzjūtējs bronzas medaļas iedvesmots gatavs mērot šo ceļu.”

Tiešsaistes tīkla lietotnē “Whatsapp” tika izveidota grupa ar nosaukumu “LV fani – 2024. gada PČ hokejā”, kurā apvienojās vairāk nekā 1000 cilvēku. Tai bija iespējams brīvi pievienoties cauri publiski pieejamu linku. Arča bija viens no grupas dibinātājiem.

“Šādas grupas formas pirmsākumi bija Pasaules kausā basketbolā Manilā [Filipīnu galvaspilsēta – Hokejazinas] un Džakartā [Indonēzija], kad mēs uz turieni aizlidojām. Sarunā ar “čata tēvu” Robertu nospriedām, ka varētu izveidot ko līdzīgu arī hokejā, mobilais telefons visiem vienmēr līdzi. Grupu veidojām cauri mūsu sporta draugu grupu “Namejs” un “Kurbads” līdzjūtēju klubu. Nebija nekādas apzinātas reklāmas, cilvēki paši izrādīja vēlmi pievienoties. Ceru, ka šī grupa parādīs to spēku, ka gribam būt tribīnē. Mans aicinājums visiem ir nebūt kūtriem, doties atbalstīt uz tribīnēm, lai tās ir piepildītas. Tribīnes ir īstas un patiesas, ja esi veltījis tam laiku un atnācis uz halli, tad nodod savu enerģiju hokejistiem uz laukuma.”

2025. gada pasaules čempionāts notiks Zviedrijas pilsētā Stokholmā un Dānijas pilsētā Hērningā. Latvijas izlase tika iedalīta Stokholmas grupā.

Ja salīdzina ar nesen noslēgušos PČ Čehijā, kur cenas bija visai zemas, tad nākamgad līdzjūtēju maciņš kļūs vēl plānāks.

“Mums visiem joprojām ir tāds kovida apmetnis. Pirmajā pilnajā čempionātā pēc kovida 2022. gadā Somijā bija daudz latviešu. Jā, Zviedrijas čempionāts būs dārgāks, bet domāju, ka latvieši aizbrauks. Ir viens liels pluss – viss prāmis būs kā liels svētceļojums un ballīte sāksies uzkāpjot uz prāmja. Lai arī šobrīd “Tallink” neveic reisus no Rīgas uz Stokholmu, esmu pārliecināts, ka pēc gada tas mainīsies. Tāpat kā to izdarīja “AirBaltic” ar lidojumiem uz Ostravu. Ja cilvēki sev par mērķi neizvirzīs dzīvot četru vai piecu zvaigžņu viesnīcā, bet apmetīsies kempingos vai pie draugiem, tad tas nebūs dārgi. Jautājums ir par komforta līmeni. Lielākais mīnuss pasaules čempionātam hokejā ir ikgadējība. Šī iemesla dēļ daudzi pasākumi notiek retāk, lai savāktu pilnas tribīnes,” sarunu noslēdz Arča.