Rihards Bukarts: "Punktu man nav, taču tas nav galvenais." | FOTO: Ansis Ancovs

Hokejaziņas No Stokholmas, Zviedrijā

Latvijas hokeja izlase šodien Stokholmā pasaules čempionātā ar 1:2 piekāpās Somijas valstsvienībai. Latvijas izlases uzbrucējs Rihards Bukarts sarunā ar Hokejaziņām dalījās pārdomās par savu sniegumu, kā arī atzina, ka kopumā šis viņam nav vienkāršs turnīrs, jo esot jāpieņem tie apstākļi, kurus kā hokejistam viņam nodrošina izlases treneru korpuss.

“Esmu lepns par čaļiem. Mēs somus pārmētājām, taču zaudējām. Ja būtu saņēmuši iespēju spēlēt skaitliskajā vairākumā biežāk, mums būtu vairāk iespēju gūt vārtus. Diemžēl ne vienmēr laba spēle atnes punktus tabulā. Uzskatu, ka šī mums bija labākā spēle čempionātā līdz šim. Pēc divām brīvām dienām nekādas izmaiņas neizjutu, un viss bija kārtībā,” teica uzbrucējs.

Jau no treniņnometnes sākuma Rihards pārsvarā spēlēja 4. maiņā, mainoties arī virknējuma partneriem. Redzams, ka treneri hokejistam arī čempionātā atvēlējuši lomu ceturtajā uzbrucēju trijniekā. Iespējams, daudzi no uzbrucēja arī šogad gaidīja 2023. gada sniegumu, kad viņš desmit spēlēs sakrāja 11 punktus (3+8), tomēr šis nav Rihards Bukarts, kurš bija bronzas turnīrā. Tiesa gan, arī toreiz viņš bija ceturtās maiņas uzbrucējs, bet nospēlēja savu labāko koncertu līdz šim.

Var manīt, ka šogad viņš īsti nespēj atrast savu vietu šajā virknējumā un izmantot savas stiprās puses. Tam gan ir vairāki iemesli. Kā galveno var minēt uzbrucēja savainojumu, kas viņam liedza aizvadīt pilnu sezonu. Hokejists nespēlēja no oktobra vidus līdz decembrim, bet vēlāk atkārtoti izlaida vairākas nedēļas, laukumā Čehijas Ekstralīgā atgriežoties tikai februāra vidū. Hokejistam sezonas laikā tika veikta operācija, un vienubrīd izlases vadība jau paziņoja, ka uzbrucējs šajā pavasarī valstsvienībā, visticamāk, nebūs.

“Kādu lomu treneris man atvēlējis, tādai cenšos pielāgoties. Protams, nav viegli spēlēt, ja ir mazāks spēles laiks nekā ierasts, taču cenšos palīdzēt un dot savu ieguldījumu. Uzskatu, ka sagatavošanās posma izskaņā “iekritu fiziskajā bedrē”, taču tas laikam ir normāli, jo sezonā ilgu laiku nespēlēju. Atgriezos ierindā izslēgšanas spēlēs, bet tajā brīdī tās vairāk bija emocijas. Taču kopumā palēnām atgūstu fizisko formu, un ar katru spēli jūtos labāk. Man ir prieks palīdzēt izlasei. Punktu man nav, taču tas nav galvenais.

Kādēļ es nespēlēju tik labi, kā to darīju 2023. gadā? Toreiz bija cits turnīrs un apstākļi, bet šogad man ir mazāks spēles laiks, citi partneri, cita loma, un retāk spēlēju vairākumā. Treniņnometnes laikā katrā spēlē man bija citi maiņas partneri. Iepriekš daudz esmu spēlējis kopā ar Miku Indraši un savulaik pie mums ielika Danu Ločmeli. Situācijas mainās, un tām jāpielāgojas,” atzīst vecuma ziņā vidējais no brāļiem Bukartiem.

Un, pieminot brāli Robertu, Rihards piekrīt, ka viņš ļoti pietrūkst uz izlases soliņa. “Robis vienmēr ir bijis Latvijas izlases līderis laukumā un arī ģērbtuvē. Pietrūkst arī Mika Indraša. Viņi abi ir lieli vārdi Latvijas hokejā, kuri jebkurā brīdī varēja spēli pagriezt uz otru pusi.”