Macijevskis atceras laiku izlasē un pastāsta par darbu Ķīnā

Aleksandrs Macijevskis | FOTO: Guntis Lazdāns / LHF

Svētdien “Daugavas” ledus hallē tika aizvadīta Latvijas hokeja leģendu spēle, kurā laukumā devās daudzi bijušie Latvijas valstsvienības hokejisti. Starp viņiem arī bijušais uzbrucējs Aleksandrs Macijevskis, kurš pēdējos gados strādā Ķīnā. Hokejaziņas aprunājās ar bijušo izlases hokejistu.

Mocik, kā jūties pēc aizvadītās leģendu spēles?

Jūtos smagi, jo es astoņus gadus nebiju uzvilcis hokeja formu un man pilnībā pazuda spēles sajūta. Nebiju šo gadu laikā spēlējis nevienu treniņspēli, ne arī kādu draudzības spēli.

Šodien tu uz ledus biji vienā maiņā ar Andreju Ignatoviču un Ģirtu Ankipānu. Vai spēlētāja karjerā esi ar viņiem iepriekš spēlējis vienā maiņā?

Atceros, ka ar Ģirtu es tiešām esmu spēlējis kopā, un mēs tikām pie vārtu guvuma. Netaceros, kurā gadā tas bija, bet pasaules čempionātā Čičiks iemeta kanādiešiem pēc manas piespēles. Ja nemaldos, viņš pārspēja Martinu Brodēru.

Kā izvēlējāties šodien salikt virknējumus?

Mēs bijām septiņi uzbrucēji un mača laikā mainījāmies rindas kārtībā. Neko īpaši nedalījām.

Satiekot bijušos komandas biedrus, kas tev nāk prātā no laika, kad spēlēji izlasē?

Man ir ļoti daudz atmiņu un nevaru izcelt vienu konkrētu notikumu, bet tās ir tikai un vienīgi pozitīvas atmiņas. Es Rīgā pēdējā laikā neesmu sen bijis un nebiju puišus saticis daudzus gadus. Atmosfēra bija lieliska. Man patika atkal satikties.

Aizvadītos vairākus gadus, ieskaitot šo sezonu, tu strādāji Ķīnā, vadot vietējo Pekinas “Lions” klubu, kā arī Ķīnas U-18 un U-20 izlases. Pastāsti nedaudz par savu pieredzi šajā valstī.

Ķīnas nacionālajā čempionātā piedalās vietējie spēlētāji, bet ir arī Ķīnas līga, kurā drīkst piedalīties leģionāri, un šajā līgā mēs divreiz kļuvām par čempioniem. Šajā līgā piedalās četras komandas un sacensības notiek pēc sabraukuma principa. Katrā pilsētā vienā sabraukumā sešas spēles. Savukārt trīs gadus pēc kārtas biju U-20 izlases galvenais treneris un vienu gadu vadīju arī U-18 izlasi. Šajā sezonā es vairs nestrādāju ar U-18 hokejistiem, jo man nebija līguma ar Ķīnas federāciju, bet ir noslēgts kontrakts ar Pekinas Hokeja federāciju. 20. maijā dodos atpakaļ uz Ķīnu, jo 27. maijā jau jāpiedalās nacionālajā čempionātā.

Pērn vasarā satiku tavu dēlu Antonu, kurš teica, ka ar tevi regulāri kontaktējas. 

Viņš pie manis bija atbraucis pērn uz divarpus nedēļām nometnē, bet pēc tam devās uz ASV. Viņam viss ir kārtībā. Viņa pārstāvētā komanda Vatertaunas “Shamrocks” otrajā pastāvēšanas gadā iekļuva play-off izcīņā. Antonam ir liels progress.

Vai viņš iet tēva pēdās kā hokejists?

Nē, viņš spēlē citā manierē. Antons ir centra uzbrucējs, es teiktu, ka divvirzienu centrs, kurš vairāk palīdz aizsardzībā un spēlē daudz arī mazākumā. Es biju vairāk tendēts uz uzbrukumu un vārtu gūšanu, bet viņš nav tik izteikts vārtu guvējs.