Artūrs Irbe | FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijas hokeja izlases vārtsargu treneris Artūrs Irbe sarunā ar portālu “Hokejazinas.com” pastāstīja par darbu Latvijas izlases treniņnometnē, kā arī dalījās pārdomās par divu latviešu vārtsargu – Elvja Merzļikina un Artūra Šilova gaitām Nacionālajā hokeja līgā.

Artūrs Irbe pēc desmit gadu pārtraukuma atkal ir kopā ar Latvijas izlasi, gatavojot valstsvienības vārtsargus gaidāmajam pasaules čempionātam, kas maija vidū norisināsies Rīgā un Tamperē. Bijušais vārtsargs norāda, ka nevienu hokejistu necenšas pārmācīt vai uzspiest viņam kādu konkrētu spēles stilu, bet gan ar savu pieredzi nodot zināšanas un saņemt atbildes no vārtsargiem, lai varētu labāk izprast viņu sajūtas laukumā.

“Pirmkārt, spēlētāji paši novērtēs mani un manu pienesumu, jo galu galā viss ir atkarīgs, ko no trenera saņēmuši hokejisti. Protams, ka to patīkami dzirdēt [vairāki hokejisti intervijās teikuši, ka Artūra Irbes klātbūtne veicina labu mikroklimatu izlasē, kā arī atzinuši, ka treneris ir labs sarunu biedrs un psihologs – M.L.]. Es cenšos pielikt savu artavu visā procesā, jo ar savu milzīgo pieredzi esmu pabijis dažādās līgās un dzīves situācijās. Esmu gājis ceļu no apakšas līdz pašai augšai, tādēļ varu dalīties ar pieredzi un arī motivēt puišus.

Viņi vietu nometnē nopelnījuši ar centību un darbu. Kādam ir bijusi grūtāka sezona, savukārt citam vajag laiku, lai ieskrietos. Katrs vārtsargs ir citādāks, un arī laiks un treniņi ir citādāki tagad, taču es viņus saprotu pēc savām sajūtām. Un caur šīm sajutām mēģinu iejusties viņos, mēģinu atrast šo saikni ar vārtsargiem. Es necenšos viņus mācīt, bet caur viņu prizmu skatos un jautāju, vai tas tiešām tā ir. Es savā prātā izspēlēju viņu spēli, dalos savā pieredzē un piedāvāju variantus, kā uzlabot un pilnveidot vai arī atbalstīt. Es ļauju viņiem spēlēt savu spēli,” sarunā norāda treneris.

Irbe ieskicē arī divu latviešu vārtsargu sniegumu šosezon NHL, sakot, ka viens no viņiem ir nokļuvis krīzē, savukārt otrs aizvada salīdzinoši sekmīgu sezonu, kas var kalpot kā atspēriens uz augšu.

“Protams, ka es saprotu to situāciju, kurā šobrīd ir Elvis un Artūrs. Artūrs savā ziņā ir pacēlumā, jo viņam bija labas spēles NHL, un viņš redz to kā pakāpienu, lai turpmāk vairāk spēlētu vai nostiprinātos līgā. Turpretim Elvim tagad ir jāatgūst sava spēle. Līkne Elvim ir gājusi uz leju, bet spēlētājs ir tik labs, nevis kāda ir viņa vēsture, bet gan, cik laba ir bijusi viņa pēdējā aizvadītā spēle. Elvim pēdējā spēle būs tā, kuru nākamo viņš nospēlēs, un tā parādīs, cik labs viņš būs. Pasaules čempionāts savā ziņā ir pateicīgs laiks, lai vārtsargam varētu savest kārtībā gan galvu, gan motivāciju, gan spēli, gan sajūtas, un viņš varētu pilnveidoties. Katram ir iespēja attīstīties, es pilnveidojos līdz pat pašas karjeras beigām.”

Pērn Merzļikins pirms pasaules čempionāta Tamperē publiski sacīja, ka ir gatavs stāties vārtos visos mačos, taču turnīrs parādīja, ka vārtsargs nebija savā labākajā formā. Viņa vietu vārtos ieņēma Artūrs Šilovs, kuram tā bija debija pasaules čempionātā. Iespējams, Merzļikins pārdega vai arī pārāk augstu uzlika savu spēju latiņu. Iespējams, vārtsargam nebija blakus cilvēka, kurš spētu viņa emocijas piezemēt. Šādu versiju neizslēdz arī Irbe.

“Protams, ka ar Elvja statusu un personību viņam ir vajadzīgs līdzās kāds cilvēks, kurš pratīs sakārtot pa vietām visas viņa prioritātes un lietas, kas ļautu ilgtermiņā dot gaismu. Viņam ir bijis savs vārtsargu treneris NHL, viņam bija labs starts, bet šogad pirmo reizi karjerā ir neliela krīzīte. Vislabāk var palīdzēt tas, kuram arī tādas ir bijušas, un man ir bijusi šāda “privilēģija” atrasties šādās krīzēs un nodarboties ar krīzes menedžmentu, kad biju Bufalo “Sabres” organizācijā. Tobrīd notika vārtsargu maiņas, taču uzlabojumi nebija, un nācās krietni piestrādāt, lai mēs gūtu uzvaras. Tas man deva labu pieredzi. Protams, ka es arī eksperimentēju, jo līdz tam nebiju saskāries ar šādām situācijām. Katrs gadījums ir citādāks, un visa pamatā ir uzticība. Vārtsargam ir jāuzticas trenerim, un trenerim – vārtsargam, tad rezultāts neizpaliks. Jautājums tikai, cik ātrā laikā tiks sasniegti augļi.”

2021. gadā pasaules čempionātu Rīgā pret Kanādu vārtos ar sauso uzvaru sāka Matīss Kivlenieks, kurš atvairīja 38 pretinieku metienus un tika atzīts par labāko hokejistu Latvijas izlasē. Vai šāds patīkams pārsteigums jeb zvaigžņu stunda ir iespējama arī šogad, kad to paveic kāds cits gados jauns vārtsargs? Irbe atbild diplomātiski.

“Man ir liels prieks, ka ir iespēja tagad strādāt ar dažādiem vārtsargiem, un biju priecīgs, kad uzzināju, ar ko strādāšu šogad. Ar Ivaru [Punnenovu – M.L.] jau iepriekš strādāju, savukārt drīz nometnē ieradīsies Kristers Gudļevskis, ar kuru arī ir prieks būt kopā. Mēs abi kopā izlasē sākām darbu pirms desmit gadiem. Redzēsim, kas vēl nāks klāt. Zinām, kas ir mūsu redzeslokā. Arī Ēriks Vītols ir ļoti foršs čalis, un puisim ir visas iespējas augt un augt. Arī ar 18 gadus veco Akselu Ozolu man patīk strādāt. Katram ir sava pieeja, taču ir interesanti. Hokeja vārtsarga loma manī jau laikam ir integrēta, un man tas patīk. Neviens nekad neko nevar garantēt, bet tas, ka vārtsargi mums būs, par to gan esmu drošs. Jo puiši mums ir forši un spējīgi,” hokeja mājas lapai “Hokejazinas.com” piebilda pieredzējušais speciālists.