Artūrs Irbe | FOTO: Guntis Lazdāns

“No manas puses nekādu prasību īsti pat nebija. Mazliet aprunājāmies un viss,” tā par piekrišanu strādāt ar Latvijas hokeja izlasi šajā pavasarī sarunā ar “Hokejazinas.com” saka bijušais vārtsargs Artūrs Irbe, kurš tagad pilda vārtsarga trenera funkcijas Latvijas valstsvienībā.

Artūrs Irbe pēc desmit gadu pārtraukuma atkal ir kopā ar Latvijas izlasi, gatavojot valstsvienības vārtsargus gaidāmajam pasaules čempionātam, kas maija vidū norisināsies Rīgā un Tamperē. Irbe teic, ka bija vairāki faktori, kas viņam ļāva diezgan īsā laikā pieņemt galvenā trenera Harija Vītoliņa uzaicinājumu pievienoties izlases treneru kolektīvam.

“Attieksme no Latvijas Hokeja federācijas un izlases darbinieku puses bija labvēlīga un pretimnākoša. Es jutos vajadzīgs un nepieciešams. Nevienam mani nevajadzēja pierunāt, jo, manuprāt, es vismaz trīs gadus biju prom no aktīvā hokeja, bet tieši tajā es jūtos ļoti labi un ērti. Mani atbalstīja sieva, savukārt mazie bērni sāk augt un apzināties, ko tētis ikdienā dara. Tas ir pozitīvi.

Mēs ar Hari esam pazīstami teju 45 gadus. Daudzus gadus, īpaši pavasarī, esam pavadījuši kopā izlasē. Vēsture un arī izpratne mums bija līdzīga. Haris uzticējās, un darbā ar vārtsargiem man ir diezgan atraisītas rokas. Tas dod iespēju brīvi strādāt. Arī no treneru kolektīva ir uzticība, un es varu kādā brīdī dot savu redzējumu. Man bija ļoti viegli saprasties un iejusties treneru kolektīvā. Haris teica sekojoši: dari, ko tu uzskati par vajadzīgu vārtsargu sakarā. Jāteic, ka mūsdienās vārtsargi sportā ir atšķirīgi, tādēļ ir labi, ka katrs var nodarboties ar savu specialitāti.”

Iepriekšējo reizi ar Latvijas izlasi Irbe strādāja 2013. gadā, kad valstsvienību vadīja Teds Nolans. Irbe noliedz, ka viņam būtu parādījušās ambīcijas darbā ar vārtsargiem. Bijušais vārtsargs vairāk akcentē izlases mikroklimatu, kā arī pašu treniņprocesu, kas viņam kā vārtsargu speciālistam ir gana labi pazīstams.

“Ja godīgi, tad es šogad tik ļoti nerāvos uz izlasi, jo man jau bija savi plāni, ko es vēlējos darīt savā lauku mājā. Var teikt, ka es jutos gana ērti. Man nebija vēlmes sevi pierādīt. Kad sāku savu trenera karjeru NHL, tad gan tas bija izaicinājums.

Kad atgriezos šajā vidē, secināju, ka komforta līmenis ir diezgan spēcīgs, un to ir grūti ar kaut ko citu salīdzināt. Ja runājam par treniņprocesu un vārtsargu sagatavošanu, tad šajā darbā es jūtos kā zivs ūdenī. Bija nepieciešams tikai viens treniņš, un visas maņas sāka strādāt. Kāds ir mans pienesums, to var pateikt tikai paši hokejisti, taču es jūtos ļoti komfortabli,” Hokejazinas.com” piebilda Irbe.