Kaspars Daugaviņš | FOTO: Tomaš Feigl, Mihalovčes "Dukla"

Hokejaziņas No Stokholmas, Zviedrijā

Kamēr izlases turpina dalību pasaules čempionātā, klubu ģenerālmenedžeri būvē sastāvus nākamajai sezonai, noskatot jaunus hokejistus. Daži hokejisti Latvijas izlasē joprojām ir bez līguma nākamajai sezonai, un viens no viņiem ir kapteinis Kaspars Daugaviņš.

Uzbrucējs aizvadītajā sezona pēc paziņošanas, ka noslēdz karjeru un vēlāk sekojošās atgriešanās izteicās, ka viņa mērķis ir tikai viens – sagatavoties savam pēdējam koncertam, proti, 2026. gada olimpiskajām spēlēm, kas norisināsies Milānā. Lai šis ceļš būtu bez ērkšķiem, viņam vasarā jātiek pie jauna līguma. OK, vēlākais novembrī. Un to viņš saprot arī pats. Kādas būs viņa prioritātes, izvēloties nākamās sezonas darba vietu? Un vai vispār viņam būs liela izvēle? Teorētiski Kasparam nevajadzētu būt problēmām nokļūt salīdzinoši labā Eiropas klubā. Cita lieta, cik daudz klubs būs gatavs viņam maksāt un cik spēcīga būs līga, ko pārstāv šī organizācija. Ja Kaspars savas domas nemainīs un nākamā sezona tiešām būs viņa pēdējā, uzsvaru liekot uz sagatavošanos olimpiskajām spēlēm nevis ļoti labi atalgotu līgumu, viņam pavērtos jau plašākas iespējas nokļūt ārzemēs.

Vai starp potenciālajiem klubiem, kas viņu vēlētos redzēt pie sevis, ir komandas no Zviedrijas augstākās (SHL) vai pēc spēka 2. līgas (Allsvenskan)? Medija “Hockeynews.se” hokeja apskatnieks Matiass Eks uzskata, ka Daugaviņa pieredze un spēles kvalitāte atbilst Zviedrijas hokeja līmenim, tiesa gan, viņš uzsver, ka ir klubi, kuri noteikti neskatīsies viņa virzienā, jo tie akcentu liek uz gados jauniem un talantīgiem spēlētājiem vai arī tādiem, kuri pēc sezonas NHL plāno atgriezties savā dzimtenē.

“Ja raugāmies vēsturē, tad Zviedrijā ir spēlējuši daudzi latviešu hokejisti, un viens no spilgtākajiem ir Rodrigo Ābols, kurš pārstāvēja Engelholmas “Rogle” klubu. Rodrigo bija arī kluba kapteinis un ļoti labā līmenī apguva zviedru valodu. Šeit spēlēja arī Kristiāns Rubīns, Mārtiņš Dzierkals un Miks Indrašis. Dzierkals sevi apliecināja kā labu hokejistu, spēlējot mazākumā, savukārt Indrašis gandrīz visu sezonu nospēlēja Jevles kluba pirmajā maiņā. Viņi abi paveica šeit lielu darbu.

Ja runājam par Daugaviņu, tad jāsaprot, ka viņš vairs nav gados jaunākais hokejists. Šādā vecumā Zviedrijas klubos spēlētājam, visticamāk, tiek piemeklēta konkrēta loma un nodrošināta vide, lai viņš šeit justos ērti. Klubam ir jāuzticas šim spēlētājam, un šie ir galvenie priekšnosacījumi, lai spēlētājs Zviedrijā aizvadītu sekmīgu sezonu,” secina Matiass Eks.

Apskatnieks gan norāda, ka Daugaviņš nav augstākās līgas vadošo klubu redzeslokā, taču viņa spēles stils varētu būt noderīgs 2. līgas dažām vienībām. Kā reālākos pretendentus no šīs līgas viņš min aizvadītās sezonas vicečempionus Solnas “AIK” un “Sodertalje” klubus. Abas vienības atrodas ļoti tuvu Stokholmai, bet “AIK” savas spēles aizvada tieši Stokholmā. “AIK” gan ir veikusi rokādi kluba iekšienā, nomainot ģenerālmenedžeri un palaižot vaļā vairākus ziemeļamerikāņus, un patlaban tiek būvēts sastāvs jaunajai sezonai. Teorētiski par Daugaviņu interesi varētu arī izrādīt vēl viena no 2. līgas spēcīgākajām komandām “Bjorkloven”, taču tā jau ir noslēgusi līgumus nākamajai sezonai ar vairākiem spēlētājiem. Jāpiebilst, ka šajā sezonā par čempioniem kļuva Stokholmas “Djurgarden”, kuras sastāvā spēlēja leģendārais norvēģu uzbrucējs Patriks Toresens. Toresens ir 41 gadu vecs, bet Eks uzsver, ka norvēģis savā jaunībā ceļu uz NHL sāka tieši no “Djurgarden”, līdz ar to viņa atgriešanās Stokholmas klubā bija likumsakarīga.

“”Djurgarden” šobrīd meklē jaunus un talantīgus hokejistus tieši pirmajai maiņai, līdz ar to es šaubos, vai Daugaviņš ir aktuāls šai organizācijai. Ja runājam par augstākās līgas TOP klubiem, tad tie meklē gados jaunus spēlētājus, kuri ir tuvu iekļūšanai NHL vai arī kādu iemeslu dēļ ir spiesti atgriezties dzimtenē. SHL konkurē ar Šveices augstāko līgu, un Šveices klubi spēlētājiem var piedāvāt lielākas algas. Tie zviedri, kuri atgriežas no NHL, pārsvarā izvēlas Šveici, bet tie, kuri atrodas karjeras sākumā, priekšroku dod Zviedrijai,” piebilst Matiass Eks, norādot vēl vienu būtisku tendenci par Zviedrijas hokeju.

“Mūsu līgās spēlē daudz hokejistu, kuri ļoti labi prot slidot. Šeit ir lielie laukumi, kas no hokejistiem prasa labas slidošanas iemaņas, un uz ledus tev ir jāpaspēj būt gandrīz visur. Tas ir ļoti svarīgi, un klubu menedžeri, izvēloties hokejistus, to ņem vērā. Jāpiebilst, ka daudzi no viņiem ir arī labi vārtu guvēji,” uzsver Matiass Eks.