Mario Lemjē | Foto: Bruce Bennett Studios/Getty Images

Jau divas desmitgades pagājušas kopš maģiskās nakts, kad Mario Lemjē atkal vilka slidas un pēc trīs pāragras pensijas gadiem devās glābt iemīļoto Pitsburgas “Penguins” komandu. Tautā saukts par Super Mario, Lemjē ir vienīgais hokejists, kurš var sacensties ar Veinu Grecki par visu laiku meistarīgākā hokejista titulu. Mīlēts Pitsburgā un pārējā hokeja pasaulē, spēlētājs un īpašnieks, kurš atdevis visu, un vēl nedaudz, iemīļotajai pilsētai, nolēmis pārdot komandu, kuru iegādājās par kripatām 1999. gadā un izglāba no bankrota. Kā viņam izdevās pārvērst Nacionālās hokeja līgas (NHL) izsmieklu par paraugu, un kāpēc pārdot komandu tagad? 

Lemjē Pitsburgā vienmēr tiks uzskatīts par glābēju. Kad 1984. gadā Lemjē tika izvēlēts ar pirmo numuru NHL draftā, tika gaidīts, ka viņš palīdzēs komandai izkļūt no bedres. Mario nelika faniem vilties, gūstot vārtus jau ar savu pirmo metienu NHL. Īstus panākumus gan nācās gaidīt ilgi – izslēgšanas spēlēs Lemjē pirmoreiz piedalījās vien savā piektajā sezonā līgā un Stenlija kausu nācās gaidīt vēl divus gadus. Iespējams, ka šī pieredze Lemjē iemācīja pacietības vērtību.  

Spožo spēlētāja karjeru mūždien aizēnoja savainojumi. 1993. gadā Lemjē tika diagnosticēts vēzis. Hokejists cīņu uzvarēja un atgriezās. Tomēr, kad 1997. gadā Mario nācās priekšlaicīgi pamest hokeju muguras problēmu dēļ, kas Lemjē karjeras laikā liedza spēlēt vairāk, nekā 100 mačos, komanda no tā nespēja atgūties. Franšīzes svarīgākais spēlētājs devās pelnītā pensijā, bet komanda turpināja zaudēt naudu, neskatoties uz to, ka arī bez Mario palīdzības klubs iekļuva izslēgšanas spēlēs. 

Neviens nepārmestu Lemjē, ja viņš nepalīdzētu klubam, kas pēc karjeras noslēguma viņam bija parādā 32,5 miljonus ASV dolāru. Un ne tikai viņam. Kopumā franšīze no vairākiem kreditoriem bija aizņēmusies 90 miljonus ASV dolāru. Parādu komanda sāka ielaist 1995. gadā, kad Lemjē piekrita, ka daļa no viņa līgumā paredzētās summas tiks izmaksāta pēc spēlētāja karjeras beigām, lai palīdzētu pēc lokauta finansiālās grūtībās nonākušajam klubam. 

Ja Lemjē dzītos pakaļ šai naudai, komandas īpašniekiem neatliktu nekas cits, kā pārdot klubu un jaunie īpašnieki, visdrīzāk, vēlētos pārvākties uz citu pilsētu. Iespējams, ka Mario savu naudu pat neiegūtu, jo klubs bankrota dēļ varētu izvairīties no parāda atmaksas. Lemjē nevarēja ko tādu nodarīt savai iemīļotajai pilsētai. Mario piedāvāja īpašniekiem darījumu, no kura nebija iespējams atteikties – daļa komandas nonāca Lemjē īpašumā par 20 miljoniem ASV dolāru, kurus franšīze bija parādā hokejistam. Tāpat Lemjē pieprasīja piecus miljonus skaidrā naudā, lai varētu nodrošināt kluba ikdienas darbību.  

Lemjē riskēja gan ar savu reputāciju, gan lielu naudas summu. Palīdzīgu roku šajā avantūrā Mario sniedza investoru grupa, kuras priekšgalā bija miljardieris Rons Bērkls. Investori Lemjē deva vēl 20 miljonus dolāru un klubs tika pārdots. Gadu pirms Lemjē un viņa partneri iegādājās komandu, tās vērtība bija ap 132 miljoniem ASV dolāru. Klubs tika pārdots par vien 107 miljoniem.

Lemjē tika pie 25% īpašuma, Bērklam pienācās vēl 19%, bet pārējo sadalīja citi investori. Lemjē kļuva par pirmo pensionēto NHL spēlētāju, kura īpašumā ir lielākā franšīzes daļa. Pārdošanas brīdī Lemjē īpašumā bija 40% “Penguins” komandas. “Mēs ar Mario satikāmies un mums uzreiz izveidojās sapratne,” sacīja Bērkls intervijā Pitsburgas “Post-Gazette“, “Tā vien šķiet, ka mēs vienošanos panācām 15 minūšu laikā. Tas vienkārši strādāja.”

Lemjē neuzskatīja, ka ir spējīgs atgriezties un spēlēt hokeju. “Man nav plānu atgriezties, pat ja nesaņemšu savu naudu,” sacīja Mario. ”Esmu piedzīvojis daudz, cīnoties ar vēzi un pārciešot muguras operācijas. Atgriezties un spēlēt būtu spīdzināšana.” teica Lemjē intervijā 1999. gadā. NHL viņš atgriezās ar 35 vārtiem un 41 rezultatīvu piespēli vien 43 spēlēs. Trīs izlaistās sezonas, šķiet, nemaz nebija viņu ietekmējušas. Pienākums sauca un viņš atgriezās, spēlējot ar lielām sāpēm. Komanda iekļuva izslēgšanas spēlēs un zaudēja vien konferences finālā.  

Nākamajā sezonā komandu pameta leģendārais Jaromīrs Jāgrs. Lemjē piedalījās vien 26 spēlēs un komanda neiekļuva izslēgšanas spēlēs. “Penguins” play-off neiekļuva arī nākamās trīs sezonas. Lemjē uz ledus darīja visu, kas vien iespējams, bet bez panākumiem. Lielāka ietekme bija viņa darbībām komandas vadībā. “Penguins” jauno spēlētāju draftā ieguva svaigu varoņu paaudzi – Marks Andrē Flerī, Jevgēņijs Malkins un Sidnijs Krosbijs. Pacietīgi krājot talantīgus jaunos spēlētājus, komanda pamazām atgriezās slavas zenītā.  

Lemjē 2006. gadā beidza hokejista karjeru, šoreiz uz visiem laikiem, zinot, ka atstāj vienību labās rokās. Viņš vēroja no malas, kā komanda 2007. gadā atkal iekļuva izslēgšanas spēlēs, gadu vēlāk cīnījās Stenlija kausa finālā, un 2009. gadā tika pie kārotās balvas, kuru Pitsburgas klubam nebija izdevies izcīnīt kopš 1992. gada. Lemjē īpašnieka lomā ticis pie vēl diviem Stenlija kausiem – 2016. un 2017. gadā.  

Jūtot, ka lielais darbs padarīts, Lemjē 2006. gadā gandrīz pārdeva komandu. Uzņēmējs Džims Balzīls piedāvāja Lemjē un Bērklam 175 miljonus ASV dolāru. Amizanti, ka darījums izgāzās, jo “Penguins” komandai neizdevās iegūt kazino licenci. “Gadu gaitā pie mums vairākas reizes ir vērsušies dažādi cilvēki, kuri ir ieinteresēti komandas iegādē, bet nekad nav izdevies atrast piemērotāko,” pats Lemjē minēja paziņojumā par komandas pārdošanu. Mario pacietība atkal izrādījās zelta vērtē, jo 2021. gadā klubu izdevās pārdot par 900 miljoniem ASV dolāru. 

Šī iespaidīgā darījuma summa ir lielāka par gan Vegasas “Golden Knigts” 500 miljonu ASV dolāru iemaksu un Sietlas “Kraken” 650 miljonu dolāru iemaksu franšīzes piešķiršanai NHL. Piemēram, Ziemeļamerikas hokeja apskatnieks Eliots Frīdmans uzskata, ka šāds darījums varētu iedrošināt arī citus īpašniekus pārdot savus klubus. Jāteic, ka, ja īpašnieki sāks masveidā pārdot klubus, tas radītu zināmu haosu līgā.

Kāpēc gan viņš pārdeva savu iemīļoto klubu, kura dēļ darījis visu, kas vien iespējams? Lemjē, pārdodot klubu, ieguva ap 350 miljoniem ASV dolāru. Jā, Mario pārdeva klubu lielas naudas dēļ, bet nedrīkst aizmirst, ka pats savu naudu nekad nav žēlojis, pat pilnībā samaksājot iepriekšējo īpašnieku parādus, lai gan varēja no tā izvairīties. 

Pavisam gan no komandas Lemjē neaiziet. Paziņojumā faniem Lemjē minēja, ka neliela daļa franšīzes joprojām pieder viņam, kā arī, turpinās iesaistīties komandas vadīšanā: “Šis ir jauns sākums, nevis laikmeta beigas. Vēl ilgi turpināšu aktīvi iesaistīties komandas darbībā, palīdzot pārraudzīt un vadīt franšīzi tāpat kā līdz šim.” Leģendārā hokeja personība karjeras laikā ieguldīja gan naudu, gan laiku, vienmēr nesavtīgi metās palīgā komandai grūtībās, un juta, ka šis ir pareizais brīdis, kad paspert soli malā un dot ceļu jauniem varoņiem, kā viņš to izdarīja 2006. gadā.  

Mario Lemjē stāsts ir unikāls. Ierodoties Pitsburgā, viņš neprata gandrīz ne vārda angļu valodā. Ar smagu darbu, ciešanām un nesavtīgu rīcību Mario nopelnīja fanu mīlestību. Lai gan varētu izvēlēties vieglāko ceļu, Lemjē vienmēr grūtībām devās pretī ar paceltu galvu. Godīgs, atklāts un pacietīgs – Super Mario vienmēr paliks Pitsburgas fanu atmiņā, neatkarīgi no tā, vai viņš aktīvi darbojas klubā.