Latvijas izlases un Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas Kolumbusas “Blue Jackets” vārtsargs Elvis Merzļikins intervijā ar “The Athletic” runāja par pagājušo sezonu, jauno treneru štābu, kā arī izteikumiem Latvijas valstsvienības sakarā pirms 2023. gada pasaules čempionāta.

Ko šajā vasarā darīji citādāk?

Vasaru pavadīju Kolumbusā, izbaudīju laikapstākļus. Viss bija lieliski. Pamainīju apstākļus, trenējos citā zālē un viss bija fantastiski. Pabeidzām būvēt māju netālu no Kolumbusas. Man šeit patīk, šeit ir manas mājas. Darbs ir darbs, bet mēs ar sievu jau esam izlēmuši, ka dzīvosim šeit.

Kā sokas dēlam?

Dēls ir traks. Viņam ir divi gadi, sācies trakums. Bezbailīgs. Viņam vienalga, kad nokrīt, vai kad ir kāds ievainojums. Viņš lec atpakaļ uz divriteņa un laiž lejā pa kalnu. Mana un sievas mini versija, es biju tieši tāds pats. Mamma vaicāja, vai ticu karmai un jāsaka, ka tagad tiešām ticu.

“Blue Jackets” divu dienu laikā ieguva aizsargus Deimonu Seversonu un Ivanu Provorovu. Tev noteikti tas lika smaidīt?

Protams, viņi gan man, gan komandai papildus palīdzēs. Nevaru teikt, ka viss būs daudz vieglāk, jo visi tomēr esam cilvēki un pieļaujam kļūdas, bet viņi ir lieliski spēlētāji. Vēl svarīgāk, viņi ir lieliski cilvēki un komandas biedri. Ar viņiem ir jautri sastrādāties, viņi daudz komunicē. Mūsu komandai un aizsargu kodolam tas nāks par labu, tagad viss patiešām var sākt mainīties. Arī Zeks Verenskis ir atgriezies, kas ir ļoti svarīgi. Man ļoti žēl par to, kas ar viņu notika pagājušajā sezonā, tas noteikti bija ļoti nepatīkami – praktiski visu sezonu noskatīties no tribīnēm. Tagad gan redzu, ka viņš ir vēl stiprāks, nekā iepriekš. Šis aizsargu kodols ir citādāks un tāda ir arī visa pārējā komanda.

Arī skatam no vārtu puses jābūt citādākam šajā sezonā, ne?

Mums ir cits treneris, arī cita tehnika un spēles plāns. Es redzu, ka mūsu treneru štābs visu vasaru ļoti smagi strādājis. Arī tagad, pirms treniņnometnes sākuma, visi kabineti bija pilni ar treneriem, ļoti daudz tika skatīti video. Katru reizi, kad gāju garām kabinetiem, viņi ar kaut ko nodarbojās. Jā, viss būs vieglāk un saprotamāk, kad katrs sapratīs savu lomu. Joprojām neko nevaru pateikt par spēles plānu, jo es to vēl nesaprotu, bet nevaru sagaidīt, kad sāksim spēlēt. Šogad man nepieciešams spēlēt, prātam tā būs labāk. Nedomāju, ka es esmu vienīgais, visiem nepieciešams spēlēt, atkārtot un pieredzēt.

Jums ir arī jauns vārtsargu treneris. Kā līdz šim sastrādājies ar Niklasu Bekstremu?

Man nav ko slēpt, Menijs Legasī man bija kā patēvs. Es viņu mīlēju, ļoti mīlēju. Viņš ir tas cilvēks, kurš atveda mani līdz jaunam līgumam un līdz tam, kur es esmu šobrīd. Es viņam vienkārši vēlos teikt paldies. Viņš mani patiešām mainīja un iemācīja man ļoti daudz. Klubs pieņēma lēmumu un man ar to jāsamierinas. Es vienmēr esmu gatavs mācīties kaut ko jaunu no citiem cilvēkiem. Ar Niku viss bijis lieliski, mēs daudz komunicējam. Esam pārrunājuši ļoti daudz. Viss ir citādi, viņam ir cits piegājiens. Es īsti nemāku pateikt, kā tas izpaužas, bet pats jūtu, ka kaut kas ir mainījies. Abi ir labi un es esmu priecīgs. Es centīšos koncentrēties uz sevi, mēģināšu atrast veco Elvi.

Vai šīs pārmaiņas ir radikālas, vai tomēr tās jūtamas detaļās?

Domāju, ka kaut kur pa vidu. Tomēr komunikācijas un trenēšanas stils ir citādāks. Es īsti negribu teikt, ka viens ir labāks, vai sliktāks, jo abi treneri man patīk. Ar visu tiksim galā.

Gluži kā cita saldējuma garša.

Precīzi. Šis salīdzinājums man ļoti patīk, cita saldējuma garša. Tieši tā tas arī ir.

Kādas ir tavas attiecības ar Paskālu Vincentu?

Es par viņu tiešām priecājos. Viņš ir pelnījis šo iespēju. Viņš lieliski komunicē un man viņš patika jau kopš brīža, kad viņš šeit ieradās. Pazemīgs un asprātīgs, patīkami ar viņu sastrādāties. Tagad ir grūti pateikt, kāds viņš būs kā galvenais treneris, jo nometnē, šķiet, ir 900 cilvēku (smejas). Grūti par kaut ko runāt, kad neko nevari redzēt. Šobrīd šeit notiek viss, ko vien var iedomāties. Lai nu kā, esmu priecīgs par viņu. Viņš ir ļoti gudrs un mums ļoti palīdzēs.

Vai mainīji kaut ko starpsezonas treniņprocesā?

Jā, šoreiz koncentrējos uz gurniem un gūžām. Atradu jaunu fiziskās sagatavotības treneri Kolumbusā un viņš padarīja ļoti labu darbu. Mēs strādājām ļoti smagi. Viņš man lika darīt vingrinājumus, ko ne reizi nebiju mēģinājis. Tagad jūtos lieliski, esmu stiprāks un stabilāks. Negribu piesaukt nelaimi, bet pagaidām viss ir sanācis tieši tā, kā biju plānojis. Esmu apmierināts ar vasarā padarīto darbu.

Kā uz tevi skatās Latvijā?

Godīgi sakot, man vienalga. Mani patiešām tas neinteresē. Es lepojos par izlasi un mūsu valsti, kas paveica kaut ko tiešām lielu. Cilvēki tur gan pavērsa manus vārdus pavisam citādi, kā jau vienmēr. Viņi apvainojās, jo teicu, ka izlase man nemaksā un tie stulbie cilvēki nesaprot, ko tas nozīmē. Tie, kas mani pazīst, zina, ko es gribēju pateikt. Skaidrs, ka valstsvienība man nekad neko nemaksās, es to pat negaidu.

Galvenā doma ir šāda – man ir jābūt gatavam spēlēt komandā, kur man maksā naudu. Šeit, Kolumbusas “Blue Jackets”, tas ir mans darbs. Tie stulbie cilvēki gan par to apvainojās. Man viņu viedokļi neinteresē, viņi ir idioti. Tālāk īsti par situāciju neinteresējos, pieņēmu pareizo izvēli, paliku Kolumbusā un izvēdināju galvu. Viņi nezina, ko pārdzīvoju pagājušajā sezonā. Mēs zaudējām ļoti daudz spēļu un tas bija smagi. Viņi gan tikai domā par savu labumu. Man vajadzēja izvēdināt galvu un sagatavoties sezonai. Man bija nepieciešams atpūtināt ķermeni un trenēties. Sāku gatavoties jau maijā un tagad jūtos lieliski, spēcīgi.

Cik daudz tevi motivē pagājušās sezonas pārdzīvojumi? Vai tomēr tos jāatstāj aiz muguras?

Nē, nekādas motivācijas no tā nevar būt. Tas bija briesmīgi un es par neko nevaru priecāties. Tagad, kad varu atskatīties uz to, tā bija viena milzīga pieredze. Nekas nenotika tā, kā gribētos un, lai gan ļoti centāmies, mums nesanāca nekas. Kaut kam tādam vairs nekad nevēlos iet cauri. Pat negribu par to domāt, palikusi ļoti nepatīkama pēcgarša. Varbūt gan labi, ka piedzīvoju ko tādu, jo tagad zinu, kas sportista dzīvē var notikt. Tā nebija viena diena, nedēļa, vai mēnesis, bet ļoti daudz spēļu, ļoti ilgs laiks.

Motivāciju atšķiru no tā visa, tā ir manā galvā. Ir cilvēki, kuri šaubās par manām spējām un es pierādīšu, ka viņiem nav taisnība. Lūk, tā ir mana motivācija. Šeit vēl nekas nav beidzies. Man ir daudz plānu, es vienkārši vēlos ķerties pie darba. Pietiks runāt, vienkārši vēlos izbaudīt hokeju. Gribu izbaudīt patīkamos brīžus ar komandas biedriem. Nekad neaizmirsīšu tos, kuri šaubījās par mani un es viņiem pierādīšu to, ka viņiem nav taisnība.

Elvi, tu esi viens no spēlētājiem, kuri tic, ka šajā sezonā var parādīt vairāk, nekā iepriekš. Cik daudz šādas enerģijas redzams ģērbtuvē tagad, kad sākusies treniņnometne?

Es neko nevēlos apsolīt, vairs pat nevēlos runāt. Šajā vasarā izmainīju savu mentalitāti. Man apnika klausīties visos, kuri man saka, kā man vajadzētu uzvesties. Jau esmu tāds, kāds biju agrāk. Es būšu uzpūtīgs un augstprātīgs – tieši tāds, kāds biju tad, kad šeit ierados, kad man neinteresēja citu cilvēku viedokļi. Man svarīgs sievas, trakā dēla un treneru viedoklis.

Esi sev uzstādījis kādu mērķi jaunajai sezonai?

Es atceros, kad sēdējām “Starbucks” kafejnīcā un es teicu, ka par godu Matīsam Kivleniekam izcīnīšu Vezinas trofeju. Es kādreiz izcīnīšu to nolādēto trofeju. Protams, ka daudziem patīk smieties par slikto sezonu un jautāt, kur ir mana Vezina. Es neteicu, ka tas notiks rīt, vai nākamajā sezonā. Pie tā ir jāstrādā, soli pa solim. Es vēl visu pierādīšu tiem, kuri par mani šaubījās. Tas ir mans pienākums. Kā jau teici, visiem ir, ko pierādīt. Mēs esam laimīgi būt atpakaļ uz laukuma.

Šajā organizācijā bijis daudz pārmaiņu. Mēs aizmirsīsim par visiem mēsliem, kas šeit notika pagājušajā sezonā. Mēs ejam uz priekšu. Mēs centīsimies izbaudīt katru mirkli, kas vien iespējams. Strādāsim smagi, trenēsimies smagi, spēlēsim smagi. Mēs viens otru atbalstām. Šobrīd ģērbtuvē ir lieliska atmosfēra. Ļoti daudz pozitīvas enerģijas. Esmu priecīgs, ka beidzot šeit ir pozitīva enerģija, nevis tas, ko redzējām pagājušogad. Tagad viss ir krāsaini un pozitīvi.

Aizvadītajā sezonā Merzļikins 30 spēlēs tika galā ar 87,6% pretinieku metieniem, kā arī vidēji mačā ielaida 4,23 vārtus.

“Blue Jackets” pagājušosezon 82 spēlēs nopelnīja 59 punktus un ierindojās priekšpēdējā, 31. pozīcijā NHL.

Jauno sezonu Latvijas izlases komanda sāks 13. oktobrī mājās pret Filadelfijas “Flyers” 2:00 pēc Latvijas laika.

Autors: Kārlis Grundmanis Avots: The Athletic