Rodrigo Ābols | Foto: Jari Pestelacci/Eurasia Sport Images/Getty Images

Latvijas hokejists Rodrigo Ābols, kurš šosezon spēlē Zviedrijas hokeja līgas (SHL) klubā “Orebro”, sarunā ar “Hokejazinas.com” dalījās pārdomās par Šveices kūrortā Davosā notiekošo Špenglera kausa turnīru.

Špenglera kauss ir vecākais Eiropas hokeja klubu turnīrs, kas šogad norisinās 94. reizi. Turnīrs parasti notiek Ziemassvētku laikā, bet finālspēle tiek aizvadīta vecgada pēdējā dienā. Prestižajā turnīrā 16 reizes ir uzvarējusi Kanādas izlase, bet mājiniecei “Davos” tas ir izdevies 15 reizes. Turnīrā piedalās sešas komandas, no kurām divas katru gadu paliek nemainīgas – Kanādas izlase un “Davos”. Starp šī gada dalībniecēm ir arī Rodrigo Ābola pārstāvētā “Orebro”.

Zviedrijas klubs turnīrā ir sasniedzis pusfinālu, kurā tiksies ar Prāgas “Sparta” hokejistiem, bet otrajā pārī spēlēs divas Šveices komandas – “Ambri Piotta” un “Davos”.

“Ir patīkami piedalīties šādā turnīrā, bet pirmās spēles bija grūtas, jo komandai bija Ziemassvētku pārtraukums, četras dienas bez treniņiem. Pēc tam sekoja viens 40 minūšu ilgs treniņš, pēc kura lidojām uz Davosu, un jau nākamajā dienā bija spēle. Fiziski neesam savā labākajā formā, taču turnīrs ir aizraujošs. “Ambri Piotta” fani tribīnēs uzvedās tā, kā tas tika izreklamēts. Šādā atmosfērā es vēl nekad savā dzīvē nebiju spēlējis, un domāju, ka tuvākajā laikā arī nespēlēšu.

Tā ir unikāla atmosfēra, un var just, ka pilsētā ir hokeja svētki. Daudz cilvēku, visi cep desiņas un dzer alu. Laikapstākļi ir labi, un arī dabasskati ir forši. Es personīgi līdz šim tādus nebiju redzējis. Špenglera kauss viennozīmīgi ir unikāls turnīrs, un man ir svētku sajūta. Tāpat kā šeit, arī Zviedrijā ģērbtuvēs ir video kameras, līdz ar to lielu atšķirību nemanu spēles atspoguļojuma sakarā. Varbūt vienīgi video atkārtojumi ekrānā Davosā ir nedaudz kvalitātīvāki nekā Zviedrijā. Šveicieši vienmēr ir izcēlušies ar labu slow motion video,” teic uzbrucējs.

Rodrigo Ābols izceļ arī unikālo ledus halli – “Vaillant Arena”, kuras celtniecībā izmantotas koka konstrukcijas.

“Halle ir vēsturiska, ne velti to dēvē par hokeja katedrāli. Mačā ar “Ambri Piotta” hallē valdīja futbola atmosfēra. Fani dziedāja dziesmas un dzina savu komandu uz priekšu. Skaļa un elpu aizraujoša atmosfēra. Davosas spēles klātienē neredzēju, bet gan jau arī viņu spēlēs ir līdzīga atmosfēra. Fanošanas kultūra ir citādāka nekā Zviedrijā.

Protams, ka visas komandas vēlas uzvarēt Špenglera kausā. Jācenšas rādīt labu sniegumu laukumā, kā arī jāizbauda brīvais laiks, cik tas ir dots. Turnīrs ir īss un saspringts. Šobrīd gan nerādām tādu sniegumu, kādu esam pieraduši demonstrēt. Mēs cenšamies spēlēt krāšņāk vai meistarīgāk, nekā to patiesībā spējam. Tas ir mūsu klupšanas akmens. Var just, ka turnīrs notiek augstienē, tomēr atkārtošos – mēs četras dienas neslidojām. Pirmā spēle bija grūta, un pretinieks noteikti bija labāks, bet otrajā mačā mēs dominējām.”

Uzbrucējam pēc šīs sezonas beigsies līgums ar “Orebro” klubu, un kluba kapteinis patlaban par savu nākotni runā izvairīgi.

“Komanda spēlē labi, bet savu sniegumu gan vēlētos labāku. Pēdējās piecās spēlēs esmu atradis labu sadarbību ar maiņas biedriem, un vairāk vārtu krīt iekšā nekā sezonas sākumā. Rodas pārliecība par saviem spēkiem. Saprotu, ka no manis gaida punktus, un, ja to nav, tad sāku sev pārmest. Par savu nākotni neko konkrēti nemācēšu teikt. Es vienmēr esmu teicis, ka man patīk spēlēt “Orebro”, un to sacīju arī savam aģentam. Klubā spēlēju piekto gadu un šeit jūtos kā mājās. Taču nepietiek tikai ar to, ka es vēlos šeit palikt. Arī klubam ir jāvēlas turpināt sadarbību. Būt par kapteini ir īpašs gods un izaicinājums. Savā ziņā tas ir arī kaut kāds novērtējums par to, ko esmu ieguldījis šajā komandā. Zviedrijā ārzemnieki nav bieži bijuši savas komandas kapteiņi,” uzsvēra viens no “Orebro” līderiem.