Olimp/Venta 2002 | FOTO Agris Bricis

Bijušais Latvijas izlases un tagadējais Latvijas čempionvienības hokejā “Olimp/Venta 2002” hokejsts Kaspars Saulietis sarunā ar “Hokejazinas.com” pastāstīja par savu iespējamo atgriešanos “Optibet” hokeja līgas spēlēs, norādot, ka patlaban viņa dzīvē viena no prioritātēm ir privātais bizness.

Kaspars Saulietis (34) uz ledus nav izgājis jau ilgāku laiku. Decembra vidū “Olimp/Venta 2002” galvenais treneris Maksims Širokovs par pieredzējušo uzbrucēju teica šādi: “Vēlējāmies, lai Saulietis vada arī mūsu Instagram kontu, bet viņam nepietika laika tam (smejas). Viņš no hokeja ir pagājis malā un pieļauju, ja viņš netrenēsies un nespēlēs, viņam būs grūti atgriezties. Jā, viņš uztur sevi labā formā, apmeklējot trenažieru zāli, bet kā būs nakotnē, redzēsim.”

Hokejists apstiprina trenera vārdus, sakot, ka hokejs vairs neesot viņa prioritāte. “Publiski vēl netaisos paziņot, ka esmu noslēdzis hokejista karjeru, taču esmu pagājis no sporta malā un darbojos citā sfērā. Esmu attīstījis ziedu tirdzniecības mobilo aplikāciju un hokejam vairs nevaru veltīt tik daudz laika kā iepriekš. Jāatzīst, ka arī vēlēšanās spēlēt ir zudusi. Nonācu līdz brīdim, kad sevi izsmēlu hokejā. Arī pandēmijas situācija atstāja ietekmi. Hokeju vienmēr esmu spēlējis priekš skatītājiem, bet tagad jāspēlē tukšu tribīņu priekšā, nav azarta. Man tagad ir iespēja attīstīt savu biznesu, un veltu laiku tam,” teic hokejists.

Uzbrucējs šosezon Latvijas čempionātā laukumā izgājis trīs spēlēs, izlaižot lielāko daļu turnīra. Tāpat hokejists nepiedalījās “Olimp/Venta 2002” rindās Kontinentālā kausa pirmajā un otrajā kārtā.

“Pirms Kontinentālā kausa pirmās kārtas guvu cirkšņa traumu, bet, kad bija jādodas uz turnīru, sapratu, ka neesmu vispār gatavs iziet laukumā. Joprojām esmu komandas pieteikumā, taču vai parādīšos laukumā pavasarī play-off izcīņā, to nemāku tagad pateikt. Pērn izslēgšanas spēlēs mani “ielika bortā” un sēriju pret “Zemgale/LLU” aizvadīju “uz špricēm”. Visu vasaru bija rehabilitācija, sāpēja plecs un nevarēju pagulēt uz tā. Hokejam esmu atdevis 30 gadus un nav vairs gandarījuma iziet laukumā, negribas vairs uzvilkt hokeja ekipējumu.”

“Man vairs mērķu hokejā nav. Turpinu apmeklēt trenažieru zāli, taču nav laika doties uz spēlēm. Vienmēr ir patīkami atgriezties ģērbtuvē un satikt komandas biedrus, izbaudīt atmosfēru, bet mans ieguldītais laiks hokejā ir vairākkārt lielāks un vērtīgāks nekā finansiālais ieguvums no spēlēšanas,” piebilda uzbrucējs.