Roberts Pļāvējs | Foto: LETA

Latvija Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs sarunā ar “Hokejazinas.com” pastāstīja par “Optibet” virslīgas divām nenotikušajām spēlēm, kurās uz ledus neizgāja HS “Rīga” hokejisti, kā arī dalījās pārdomās par krievu un baltkrievu hokejistu dalību Latvijas čempionātā.

Aizvadītajā otrdienā norisinājās LHF valdes sēde, kurā tika apspriests jautāajums par OHL spēlējošiem Krievijas un Baltkrievijas spēlētājiem. Valdes sēdē tika nelemts, ka no šī gada 8. marta virslīgas klubu pieteikumos nedrīkst vairs būt krievu un baltkrievu hokejistu. LHF valde lēma, ka sākot ar 8. martu jāaptur dalība spēlētājiem, kuriem ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsonība. Tāpat tika nolemts, ka klubi, kuros ir šie spēlētāji, var pieteikt papildu hokejistus. Komandas drīkst sastāvu papildināt ar tādu spēlētāju skaitu, kāds ir atsaukts sakarā ar pieņemto lēmumu.

Sestdien (5.martā) bija paredzēta spēle Liepājā starp HK “Liepāja” un HS “Rīga”. Rīdzinieki uz šo maču neieradās. “Hokejazinas.com” rīcībā esošā informācija liecina, ka liepājnieki zināja, ka pretinieks, visticamāk, neieradīsies, taču publiskajā telpā Liepājas komandai esot lūgts komentārus nesniegt. Tikmēr par nedošanos uz spēli Liepājā publiski nepaziņoja HS “Rīga”. Arī LHF mājaslapā nebija minēts, ka mačs nenotiks. Absurdā situācija noveda pie tā, ka uz spēli ieradās vairāki līdzjutēji, tajā skaitā arī tie, kuri mēroja ceļu no Latvijas galvaspilsētas, taču baudīt hokeja svētkus viņi tā arī nevarēja. Zināms, ka HK “Liepāja” bija gatava spēlēt, par ko liecina aizpildītais mača pieteikums rakstiskā veidā, kā arī elektroniski ievietotais LHF mājaslapā.

HS “Rīga” neieradās arī uz pirmdienas spēli Daugavpilī pret vietējo “Dinaburga” komandu. Hokeja aprindās baumo, ka tas saistīts ar HS “Rīga” nostāju pret krievu un baltkrievu spēlētāju dalību Latvijas čempionātā, lai gan pagājušās nedēļas valdes lēmums skaidri liecina, ka šo valstu hokejisti Latvijas virslīgā drīkst spēlēt līdz 7. martam (ieskaitot).

LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs teic, ka HK “Liepāja” zināja, ka HS “Rīga” Liepājā neieradīsies. Par to arī tika informēta LHF. Kāpēc klubi par nenotikušo spēli neko neteica publiski, Pļāvējam nav zināms. HS “Rīga” LHF darīja zināmu, ka uz spēli tā nespēj ierasties sakarā ar sastāva problēmām. Savukārt uz jautājumu, vai HS “Rīga” neierašanās uz abām spēlēm varētu būt saistīta ar boikotu, jo pretinieku klubos ir krievu un baltkrievu hokejistu, LHF pārstāvis atbildēja, ka viņa rīcībā nav šadas informācijas un viņš atturās no spekulācijām par šo tēmu.

“Es neiesaistos Disciplinārās komitejas darbā, tā ir atsevišķa LHF struktūra, bet man ir diezgan skaidrs, ka tur nav citu risinājumu kā HS “Rīga” piešķirt tehniskos zaudējumus. Komanda neieradās un domāju, ka jebkurš to saprot, ka tas nozīmē zaudējuma piešķiršanu. No savas puses varu atvainoties gan federācijas, gan klubu vārdā. Tas noteikti nav veids, kādā mēs vēlamies komunicēt un uzturēt attiecības ar mūsu auditoriju. Aicinu visus būt saprotošiem, jo šis nav vienkāršs laiks nevienam,” sacīja Pļāvējs.

Savukārt, skaidrojot krievu un baltkrievu hokejistu dalību Latvijas čempionātā un viņu turpmāko nākotni Latvijā, LHF pārstāvis norādīja, ka neviens nav aicināts atstāt Latviju un klubi var palīdzēt šiem spēlētājiem, piemēram nodrošinot līdzdalību treniņprocesā vai atrisināt jautājumus, kas skar viņu uzturēšanos Latvijā.

“No Izglītības un zinātnes ministrijas bija izsūtīta informācija šādus lēmumus pieņemt [par krievu un baltkrievu sportistu turpmāko dalību Latvijas čempionātā]. Bija norādes, ka valsts līdzekļi sacensībās, kurās piedalās šo valstu pilsoņi, nedrīkst tikt izmantoti. Citu risinājumu mums nebija. Par individuāliem izņēmumiem ļaut šiem spēlētājiem spēlēt mēs nākotnē skatīsimies un lemsim. Man ir neoficiāla informācija, ka vairāki hokejisti sakarā ar karu Ukrainā plānojuši atteikties no savas valsts pilsonības. Tā būtu ļoti spēcīga savas nostājas paušana, bet jāsaprot, ka federācija nav organizācija, kas aicinātu spēlētājus uz šādu soli. Tas var būt katra paša lēmums, kuru mēs nekultivēsim. Ja līdz šādai situācijai nonāksim, tad šādi jautājumi tiks pārskatīti.

Mums bija diskusijas federācijas iekšienē, valdē un arī ar visiem virslīgas klubiem. Par pieņemto lēmumu varam raudzīties no dažādiem skatpunktiem – gan no emocionālā, gan arī no sportiskā. Ir klubi, kurus valdes sēdes pieņemtais lēmums ietekmēja vairāk, bet dažus tas neietekmēja vispār. Raugoties no cilvēciskā faktora, bija diskusija par to, ko darīt ar šiem spēlētājiem, kuri nedrīkstēs vairs piedalīties Latvijas čempionātā. Laužot līgumu, viņiem zūd juridisks pamats atrasties Latvijā, bet sūtīšana mājās var beigties ar iesaukšanu armijā vai kādām represijām. Federācija norādīja, ka ar šo lēmumu mēs neuzliekam klubiem pārtraukt darba attiecības vai deportēt šos spēlētājus. Šis lēmums attiecas tikai par to, ka konkrētie spēlētāji nedrīkst piedalīties spēlēs, taču viņi drīkst turpināt treniņprocesu un dzīvot Latvijā.

OHL tuvojas noslēgumam un neatkarīgi no tā, kāds bija LHF lēmums attiecībā uz šo valstu hokejistiem, klubi ar šo jautājumu tik un tā sastaptos mēnesi vēlāk. Tādēļ arī tika dota viena nedēļa, lai klubi varētu pieņemt lēmumu, ko darīt ar šiem spēlētājiem. Ja tie pārtrauc līgumus ar spēlētājiem, tad nedēļas laikā ir iespēja nokārtot formalitātes un aizpildīt brīvās vietas sastāvā,” piebilda Pļāvējs.

Notikušais izraisījis plašu rezonansi hokeja sabiedrībā. Daži uzskata, ka krievu un baltkrievu spēlētāji nedrīkst piedalīties Latvijas čempionātā, tikmēr citi norāda, ka visi sportisti nav automātiski jāpataisa par Putina režīma atbalstītājiem. Ko darīt? Kā rīkoties? Var saprast “Liepāja” baltkrievu uzbrucēju Artjomu Anosovu, kuram, atgriežoties Baltkrievijā, nūjas vietā uzreiz tiks iedoti armijas zābaki un šaujamierocis. Pret viņa paša gribu.  Likt aizpildīt veidlapu, kurā norādīt, kurā no karojošajām pusēm esi nostājies? Absurds. Ņemot vērā, ka no minēto valstu sportistiem Latvijas čempionātā nav tiešu draudu Latvijas iedzīvotājiem, viņi varēja atlikušo mēnesi nospēlēt un pēc tā izbeigt līgumattiecības ar klubiem. Bet vissliktāk ir klusēt un nepaziņot hokeja sabiedrībai par spēļu atcelšanu. Kā pozitīvu piemēru jāmin Kauņas “Žalgiris”, kas skaidri pauda savu nostāju: “Mēs nespēlēsim Eirolīgā, ja…” Jācer, ka šī būs laba mācība visām iesaistītajām pusēm.