Krišs Grundmanis | FOTO: Ruslans Antropovs

Vairāku ārvalstu un Latvijas klubu bijušais hokejists Krišs Grundmanis sarunā ar “Hokejazinas.com” pastāstīja par savu pēdējo aizvadīto sezonu profesionālajā karjerā, kas aizsargam noslēdzās ar diskvalifikāciju par meldonija lietošanu, kā arī ieskicēja savus nākotnes plānus.

Krišs Grundmanis (32) profesionāla spēlētāja statusā pēdējo reizi uz ledus kāpa 2019./2020. gada sezonā, kad pārstāvēja “Zemgale/LLU” komandu. 2020. gada janvārī aizsargs saņēma četru gadu diskvalifikāciju par meldonija lietošanu, tā toreiz vēstīja Latvijas Antidopinga birojs.

Pārbaudes hokejistam tika veiktas 2019. gada decembrī pēc spēles ar HK “Liepāja”. Kā vēlāk atklājās analīžu rezultātos, aizsargs lietojis meldoniju. Diskvalifikācija stājās spēkā 2020. gada 20. janvārī un tā noslēgsies 2024. gada 19. janvārī. Latvijas Antidopinga birojs vēsta, ka diskvalifikācija piešķirta saskaņā ar Pasaules antidopinga kodeksa 2.1. punktu. Hokejists ilgāku laiku nav vēlējies publiski runāt par notikušo, sacīdams, ka katram būs savs viedoklis par viņu, neiedziļinoties sacītā niansēs. Tagad sarunai ar raksta autoru Krišs Grundmanis piekrita, atceroties liktenīgās dienas notikumus un vēlāk sekojošo iznākumu.

“Mums bija spēle pret Liepāju, bet par dopinga pārbaudēm es zināju jau pirms spēles. Pēc mača man bija jānodod analīzes. Vēlāk es saņēmu e-pastu, kurā bija minēts, ka man ir pozitīvas dopinga analīzes. Sākumā biju neizpratnē, ko darīt, ar ko runāt. Galvā bija baigais kokteilis. Līdz šai dienai man ir neatbildēts jautājums – kā tas [meldonijs] nokļuva manā organismā? Apzināti neesmu neko lietojis, tā ir mana pārliecība.

Cik zinu, viela meldonijs ir iekšā mildronāta kapsulās, bet es tās neesmu uzturā lietojis. Iespejams, tā ir bijusi mana neuzmanība, taču mana sirdsapziņa ir tīra. Atceros, ka agrāk Latvijas U-20 izlasē mildronāts stāvēja uz galda ģērbtuvē. Toreiz hokejisti to lietoja, bet tie bija citi laiki,” saka aizsargs, kurš jaunības dienu situāciju sasaista ar tā brīža Latvijas Hokeja federācijas prezidentu Kirovu Lipmanu un viņa paspārnē esošo zāļu ražošanas uzņēmumu “Grindex”.

Ikdienā spēlētājs ir sporta zāles “Rīdzene Functional Fitness” treneris un vadītājs. Ieguvis Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā trenera sertifikātu un patlaban turpina apgūt fizioterapeita profesiju. Ar pasaulē popularitāti guvušo CrossFit Krišs Grundmanis savu dopinga lietu nesaista.

“Uztura bagātinātājus lietoju reti, savukārt aminoskābju dzērienus neesmu dzēris. Tāpat neesmu ar CrossFit nodarbojies kā profesionāls atlēts. Tas ir dzīvesveids, sevis uzturēšana formā.”

Par soda bargumu – četri gadi bez hokeja – spēlētājam īsti iebildumu neesot. Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) par šādu pārkāpumu ir noteikusi konkrētu diskvalifikācijas termiņu, neatkarīgi no tā, cik reižu sportistam aizliegtā viela ir pārsniegusi pieļauto devu organismā.

“Sākumā šķita, ka, sadarbojoties ar ārstiem un sniedzot visas atbildes, sods varētu būt mazāks, taču šobrīd, kad apgūstu fizioterapiju un runāju ar pasniedzējiem, saprotu, ka minētais sods pienākas automātiski. Kad interesējos, cik reižu aizliegtā viela manā organismā ir pārsniegusi pieļauto normu, Antidopinga komisija man atbildēja, ka šādu informāciju nedrīkst izpaust.

Kad saņēmu diskvalifikāciju, man bija izvēle, ko darīt tālāk. Tobrīd pieņēmu lēmumu uzsākt studijas LSPA. Vienas durvis aizveras, bet citas – atveras. Esmu diskvalificēts uz četriem gadiem un četrus ar pusi man ir jāmācās. Diskvalifikācijas sākumā man bija ģimenes pieaugums, kas arī uzlika zināmu atbildību. Kopš soda piešķiršanas hokeja laukumā neesmu vispār bijis. Vai atgriezīšos hokejā? Šobrīd veltu laiku studijām augstskolā, mani interesē sfēra, kas vairāk saistīta ar veselīgu dzīvesveidu un fizisko sagatavotību. Iespējams, ka šādā veidā varētu sniegt savu devumu hokejam, bet pagaidām es neizskatu variantu, ka es varētu atgriezties kā spēlētājs.”

Krišs Grundmanis notikušo uztver mierīgi. Būs, kas viņu aprunās un nesapratīs, un būs arī cilvēki, kuri stāvēs blakus. “Kad saņēmu sodu, sapratu, ka nav vērts lasīt komentārus.  Zināju, ka neesmu neko nelegālu darījis, lai pats sev pārmestu. Tuviniekiem šis lēmums bija jāpaskaidro saprātīgā veidā. Aprunājos ar ģimeni, bet es virzos tālāk un savai dzīvei dodu vērtību. Protams, ka daudziem var būt viedoklis par mani, bet šis gadījums mani motivē iet uz priekšu.

Globāli jau nekas traks nav noticis. Runāju ar Vitāliju Pavlovu, kurš tika sodīts par dopinga pārkāpumu Soču ziemas olimpiskajās spēlēs. Viņam bija jāiet un jācīnās par sevi, lai samazina sodu. Stress, emocijas, finansiāls ieguldījums, tiesāšanās… Es sapratu, ka ar mani tā ir noticis, un vienkārši jāvirzās tālāk.

Mēs bieži par dopingu dzirdam tikai ziņās, un ir sajūta, ka tas notiek kaut kur tālu prom no mums, ka mani jau jau tas neskars. Varu teikt godīgi – man nav, ko slēpt, lai mani pārbauda! Mana nespēlēšana nav liels zaudējums hokeja sabiedrībai un man pašam. Tas nav smukākais veids, kā notika ar mani, taču es nepārdzīvoju,” atklāti atzīst hokejsts.