Latvijas U-20 izlase vakar, ceturtdaļfinālā ar 2:3 piekāpjoties Zviedrijas vienaudžiem, noslēdza dalību U-20 pasaules čempionātā Otavā. Pēc spēles ar savām pārdomām par aizvadīto spēli un turnīru sarunā ar Latvijas Hokeja federāciju (LHF) dalījās Latvijas U-20 valstsvienības galvenais treneris Artis Ābols.

”Runājot par šo spēli – es būšu tipisks latvietis, ja teikšu kādi mēs baigie malači. Kādas mums iespējas pret Zviedriju? Viņiem 15 spēlētāji ikdienā spēlē Zviedrijas hokeja līgā (SHL) un divi Amerikas Hokeja līgā (AHL),” uz zviedru pārākumu norādīja Ābols. ”Es čaļiem ģērbtuvē teicu, ka mums jābūt uzvarētāju mentalitātei. Loģiski – kur tu to dabūsi, ja neuzvari? Mums ir tikai viena medaļa sazin cik gados. Mēs nevaram būt baigi priecīgi par to, ka mēs zaudējam cīņā pret zviedriem. Mēs zaudējām. Sportā un hokejā viss ir ļoti vienkārši – vai nu tu uzvari, vai zaudē. Loģiski labāk ir zaudēt ar 2:3 nekā 2:14. Tas ir fakts, bet vienalga.”

”Mēs tā pa īstam noticējām, ka varam uzvarēt tikai pie rezultāta 2:3 otrajā trešdaļā. Trešajā periodā nebija jautājumu – tur mēs kāpām sev uz rīkles virsū un līdām no ādas ārā, lai kaut ko izdarītu. Protams, ja mēs salīdzinām, kur mūsu puikas spēlē un kur zviedri… Viņiem, kā jau es teicu, 15 spēlē, nevis vienkārši skaitās, bet reāli spēlē SHL, bet divi AHL. Paskatoties no tāda viedokļa, mēs neesam viņiem pretinieki. Tajā pašā laikā mēs redzam, ko mūsdienu hokejā nozīmē vārtsargs. Linardam lielākās rampu gaismas, pateicības un viss pārējais. Sauciet, kā to gribat. Ja tev ir tāds vārtsargs, tas dod cerību un visu laiku iespēju spēlētājiem. Spēlētāji redz, ka ir labs vārtsargs, un beigu beigās viņi sāk cīnīties,” norādīja Latvijas U-20 izlases galvenais treneris.

”Runājot par visu turnīru kopumā, protams, mums nav par ko kautrēties. Mēs atraucām ar jaunāko komandu, bet tajā pašā laikā tas nebija mākslīgi radīts, jo, kā zināms, Covid laikā daudzi 2005. un 2006. gadā dzimušie spēlētāji beidza spēlēt hokeju. Manā skatījumā, tas ir mans subjektīvs viedoklis, šie jaunie – 2007. un 2008. gadā dzimušie – bija labāki par tiem, kas joprojām spēlē,” pauda Ābols. ”Ja godīgi, mēs paši nezinājām, ko sagaidīt, bet prieks par to, ka puikas guva milzīgu pieredzi. Lielākā daļa no viņiem varēs spēlēt nākamgad. Es viņiem teicu: ”Jūs redzat, kāds šeit ir līmenis un kas jums ir vajadzīgs.” Kā es to nosaucu, tev ir jālien no ādas ārā. Vienalga vai tā ir Kanāda, Zviedrija vai Vācija, jo šajā turnīrā reglaments ir tik nežēlīgs, ka tu vari labi spēlēt un beigās cīnīties par palikšanu. Tajā pašā laikā, spēlējot ne tik labi, tu vari nokļūt ceturtdaļfinālā.”

”Ja man pašam jāsalīdzina savas izjūtas – pasaules čempionātā Monktonā un Halifaksā spēlējām par palikšanu. Tajā pašā laikā katrā spēlē bijām iekšā, un mums bija izredzes uz uzvaru. Gluži kā šajā turnīrā. Pagājušajā gadā varbūt mēs nespēlējām tik slikti, bet tajā pašā laikā bija tie lielie zaudējumi, un uzvarot Vāciju, mēs tikām ceturtdaļfinālā. Ja godīgi, tad man lielāks gandarījums ir par turnīru Monktonā un Halifaksā, jo mēs katrā spēlē bijām iekšā,” atzina Latvijas U-20 valstsvienības galvenais treneris.

”Noslēgumā es gribu pateikt lielu paldies – pirmkārt, visu spēlētāju vecākiem! Es zinu, ko tas nozīmē. Bez vecāku milzīgā atbalsta un ieguldījuma, mums spēlētāju vispār nebūtu. Tā ir mūsu Latvijas specifika. Liels, liels paldies par to, ka mums tie spēlētāji ir! Protams, liels paldies arī viņu treneriem! Ne jau es viņiem mācīju slidot, ne jau es viņiem mācīju atdod piespēles. Tas ir katra trenera ieguldījums. Tāpat paldies maniem palīgiem! Es viņus uzskatu par palīgiem, bet citi viņus sauc par asistentiem. Asistents, manā skatījumā, ir tas, kurš kaut ko padod un nemaisās. Man ir palīgi. Paldies visai mūsu komandai! Mums nav par ko baigi priecāties. Medaļu mēs neizcīnījām, bet mums nav par ko kautrēties. Paldies par atbalstu Latvijā! Ejam tālāk,” apņēmības pilns bija Ābols.

Latvijas U-20 izlase grupu turnīrā četrās spēlēs izcīnīja divas uzvaras. Ābola vadītā komanda grupu turnīra ievadā šokēja pasauli, bullīšos ar 3:2 pārspējot turnīra mājinieci Kanādu, bet pēc tam ar 1:5 piekāpās pašreizējai čempionei ASV, papildlaikā ar 4:3 smagā cīņā pārspēja Vāciju un ar 0:3 atzina Somijas pārākumu. Latvijas U-20 valstsvienība pasaules čempionātu noslēdza septītajā vietā, atkārtojot savu labāko sasniegumu U-20 pasaules čempionātos.

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Latvijas Hokeja federācija (@latvijashokejafederacija)

Autors: Rainers Rogs