“Hokeju māk spēlēt visi un rezultātu izšķir nianses,” tā pēc divām aizvadītām Latvijas valstsvienības spēlēm pasaules čempionātā sarunā ar “Hokejazinas.com” sacīja bijušais Latvijas izlases hokejists un HK “Liepāja” galvenais treneris Normunds Sējējs.
Jau ziņojām, ka Latvijas izlase pirmajā spēlē atzina ASV hokejistu pārākumu, bet dienu vēlāk Tamperē zaudēja olimpiskajiem čempioniem un laukuma saimniekiem somiem.
“Pirmajā spēlē ASV izlase spēlēja ātru hokeju. Ātri slidoja un arī ātri pieņēma lēmumus. Pirms ripa pie amerikāņu hokejistiem bija atnākusi, viņi jau zināja, ko ar to darīs tālāk. Tā ir spēlētāju meistarība, spēja ātri pieņemt pareizus lēmumus. Jāatzīst, ka mūsu spēlētāju meistarība tomēr atšķiras. Mums bija loti labi momenti mača sākumā, mēs spēli iesākām aktīvi un agresīvi. Ja mēs būtu iemetuši pirmie vārtus, būtu pavisam cita spēle. Tad amerikāņi spēlētu uzmanīgāk un mums rastos momenti. Šādās spēlēs ļoti svarīgi, kurš pirmais gūst vārtus.”
Normunds Sējējs arī akcentēja ASV hokejistu pašatdevi, uzbrucējiem vairākkārt cenšoties palīdzēt saviem aizsargiem.
“Vienā no epizodēm ASV hokejisti uzbrukuma zonā zaudēja ripu un viņu 16. numurs [Austins Vatsons – M.L.] fantastiski ātrā tempā skrēja atpakaļ palīdzēt aizsargiem. Slidoja kā traks. Bet, kad mēs vairākumā ielaidām trešos vārtus, video atkārtojumā var paskatīties, kā atpakaļ aizsardzībā atgriezās mūsējie, it sevišķi spēlētājs [Nikolajs Jeļisejevs – M.L.], kurš sākumā bija vistuvāk uzbrucējam, kurš guva vārtus. Tas nav pārmetums viņiem. Amerikaņiem šāda spēles maniere ir ieaudzināta no bērna kājas, bet mums nē.
Tikmēr spēli ar somiem puiši iesāka labi un neļāva pretiniekiem izveidot bīstamus momentus. Mūsējie somus noķēra uz breikiem un vienā no šādām situācijām guvām vārtus. Vēlāk Oskars Batņa varēja izcelties un pie rezultāta 2:0 somi sāktu stresot.
Ko es domāju par Latvijas izlasei piešķirto noraidījumu mača galotnē? Spēles pēdējās trīs minūtēs šādu noraidījumu hokejisti nedrīkst atļauties, taču man daudz vairāk interesē, ko mūsu uzbrucējam spēles beigās vajadzēja meklēt aiz pretinieku vārtiem? Kāpēc ir jālien laukuma stūrī, kad ir zaudēta ripa? Ja viņš [Mārtiņš Dzierkals – M.L.] nebūtu ar rokām aizķēris pretinieka galvu, tad par šo noraidījumu varētu strīdēties, bet šajā epizodē noraidījums bija. Protams, var diskutēt, vai mača izskaņā pie rezultāta 1:1 ir jādod šāda veida noraidījumi, taču šoreiz man vairāk jautājumu būtu adresēti pašam spēlētājam. Šajā situācijā varēja mierīgi atgriezties aizsardzības zonā, palīdzēt aizsargiem un tikt vismaz pie viena punkta. Šādās epizodēs jānospēlē maksimāli droši un pareizi.
Hokeju māk spēlēt visi un rezultātu izšķir nianses. Mēs abus vārtus pret somiem zaudējām mazākumā. Tieši tas pats spēlētājs, kurš mača beigās nopelnīja noraidījumu, pie pirmajiem zaudētajiem vārtiem nogulēju savu pretspēlētāju. Viņš viņu pazaudēja. Bet kopumā puiši malači, viņi labi spēlēja. Spēlējot pret Somiju, kas ir viena no pasaules vadošajām izlasēm un cerēt, ka izdosies uzvarēt ar vieniem gūtiem vārtiem, ir utopija. Jāatpūšas un jākoncentrējas nākamajiem mačiem.
Protams, ka neiegūtie punkti pret Somiju čempionāta izskaņā mums var izrādīties liels zaudējums. Man patika abas spēles, bet atkārtošos – ja pirmajā mačā iemestu pirmie un izvirzītos vadībā, būtu pavisam cita spēle. Vai spēsim pret norvēģiem spēlēt kā pirmais numurs, tas ir treneru pārziņā. Nākamajās spēlēs pret Norvēģiju, Austriju un Lielbritāniju no Latvijas izlases tiek gaidīta tikai uzvara, taču jācer, ka mūsu puiši nepārdegs.
Skatījos Austrijas un Zviedrijas spēli, un jāatzīst, ka austriešiem pie rezultāta 1:2 bija vairākas labas vārtu gūšanas iespējas, kur ripa trāpīja pa vārtu stabu. Šos pretiniekus nedrīkst nenovērtēt. Pret viņiem ar vieniem gūtiem vārtiem uzvarai nepietiks,” secina Normunds Sējējs.