Čehijas Ekstralīgas kluba Litvīnovas “Verva” aizsargs Jānis Jaks sarunā ar portālu ”La.lv” atklājis, ka dažus mēnešus pirms iekļūšanas Latvijas pieaugušo izlasē esot bijis gatavs beigt karjeru un atskatījies un 2023. gada pasaules čempionātā izcīnīto bronzu.
”Tās bija tik pārsteidzošas emocijas, tik spēcīgas jūtas, ka tagad, kad cenšos atcerēties tābrīža domas, es to vienkārši nespēju. Negaidītas izjūtas, tik spēcīgas, ka ir grūti tās izteikt ar vārdiem,” atzina Jaks. ”Godīgi sakot, man vajadzēja vairākas dienas, lai līdz galam saprastu, ka mēs izcīnījām šo medaļu un tas tiešām ir noticis. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mēs to izdarījām!”
Aizsargs atklāja, ka esot bijuši brīži, kad viņš gribējis beigt karjeru. ”Ziniet, manu personisko ceļu sportā nevar saukt par vieglu un gaišu. Esmu piedzīvojis brīžus, kad domāju: viss, aizeju un beidzu karjeru. Bija grūti, bija depresijas. Sarežģīts ceļš. Kad man bija 18 gadu, ziemā spēlēja U-20 izlase, tajā piedalās puiši līdz 20 gadu vecumam. Viņiem ir savs pasaules čempionāts. Mēs bijām Latvijas U-20 izlases nevis pirmajā, bet gan otrajā divīzijā. Toreiz spēlējām pret Baltkrieviju, Norvēģiju un citām komandām. Mani uzaicināja uz treniņnometni, es atbraucu, sāku trenēties. Taču beigās man pateica, ka es esmu labs spēlētājs, bet komandā neiekļūšu.”
”Pēc tam es zvanīju jauniešu hokeja līgas vadītājam un teicu, ka beidzu nodarboties ar hokeju, vairs tā negribu un nevaru. Nolēmu lauzt līgumu un to izdarīju. Bet likteni ap stūri neapvedīsi, un atgadījās notikums, kas lika atgriezties sportā,” atzina Jaks. ”Mūsu izlase aizbrauca spēlēt uz Poliju, un viens no aizsargiem pirms sacensībām salauza kāju. Mani uzaicināja spēlēt viņa vietā. Šajā turnīrā es nospēlēju vairākas spēles, guvu divus vārtus un veicu divas rezultatīvas piespēles. No visiem aizsargiem es ieguvu visvairāk punktu un saņēmu turnīra labākā aizsarga balvu.”
2014. gada pavasarī Jaks saņēma izsaukumu uz Latvijas pieaugušo izlasi un tās rindās debitēja pasaules čempionātā Minskā. Trīs mačos aizsargs palika bez punktiem.
”Protams, pēc tam noskaņojums krasi mainījās. Es nolēmu palikt hokejā un turpināt spēlēt. Un pēc pāris mēnešiem mani uzaicināja uz lielo izlasi. Tas bija 2014. gadā, treneris bija Teds Nolans, un pasaules čempionāts notika Minskā. Tā bija pirmā reize, kad braucu spēlēt ar Latvijas izlasi,” par savu nonākšanu pieaugušo valstsvienībā pastāstīja Jaks. ”Jāteic, ka man toreiz izdevās sevi labi parādīt. Ja nekļūdos, tajā pasaules čempionātā nospēlēju trīs spēles. Mans profesionālais ceļš nav bijis gluds. Neizdevās vienkārši uzlēkt uz viļņa un iet pa to. Bijušas kārtīgas šūpoles: tad es gandrīz aizgāju no hokeja, tad atkal viss bija kārtībā un es paliku. Pāris mēnešus pirms iekļūšanas Latvijas izlasē es pilnīgi nopietni jau biju gatavs pakarināt slidas un beigt karjeru. Bet pēc diviem mēnešiem jau spēlēju valstsvienībā.”