Latvijas hokeja izlases kapteinis Pekinas olimpiskajās spēlēs un Latvijas delegācijas karognesējs olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Lauris Dārziņš sarunā ar Rīgas ”Dinamo” kluba preses dienestu dalījies atmiņās par savu debiju olimpiskajās spēlēs pirms 12 gadiem un atklājis, ka viņam pirmais sapnis savulaik esot bijis spēlēt Latvijas izlasē.
”Pirmā olimpiāde man bija 2010. gadā Vankūverā,” savu debiju olimpiskajās spēlēs atcerējās Dārziņš. ”Zīmīgs gads, jo man tieši tad dēls dzima. Paspēja piedzimt pirms olimpiādes. Es jau biju ceļā uz olimpiādi. Sanāca tā, ka, kad es biju Vācijā, sieva brauca uz slimnīcu. Tad es paprasīju atļauju Znarokam aizlidot atpakaļ. Redzēt kā tā mana atvase izskatās. Tas veiksmīgi sanāca.”
”Atpakaļceļā jau devos uz Vankūveru. Nepaspēju uz olimpiādes atklāšanu, bet nu uz pirmo spēli paspēju. Atklāšanu izbaudīju Sočos,” atzina viens no Latvijas izlases līderiem. ”Vispār ļoti jaudīgas sajūtas. Tāds kā festivāls. Ļoti svinīgi viss notiek. Olimpiskās spēles joprojām ir vieta, kur cilvēki cīnās par medaļām un ar augstiem mērķiem ierodas. Tāpēc ir gan festivāla, gan spriedzes sajūta. Tās spēles ir pilnas ar tādu atbildību. Vispār tāda ļoti svinīga atmosfēra arī no līdzjutēju puses vienmēr ir.”
Dārziņam šīs būs jau trešās olimpiskās spēles. ”Laikam tas noslēpums ir kaut kā neskriet tiem notikumiem pa priekšu. Nedomāt, o, es tur braukšu uz olimpiādi. Tur būs spēles un būs bauda,” teica pieredzējušais uzbrucējs. ”Kas attiecas uz šodienu, man ir labi jānotrenējas, lai es labi justos rītdien un lai parīt es atkal tiktu izlasē. Atkal ir jānotrenējas, lai es veiksmīgi pieietu tai pirmajai spēlei. Kaut kā tas viss pēc tam saliekas pa plauktiem.”
”Tā bauda jau laikam ir pēc tam. Pēc olimpiskajām spēlēm. Cerams, šajā gadījumā pēc labi padarīta darba,” norādīja Dārziņš. ”Cik es atceros sevi kā hokejistu, tas man pirmais tāds sapnis bija – spēlēt izlasē, jo es skatījos kā mūsu džeki mauc tajos pavasaros. Man gribējās būt daļai no kaut kā tāda. Man ir paveicies, ka man ir sanākusi diezgan veiksmīga izlases karjera. Vienmēr esmu piegājis ar tādu atbildību, lepnumu un galu galā arī prieku.”