Latvijas hokeja izlases aizsarga Kārļa Čukstes vecāki Ainārs un Baiba intervijā ar “Kas Jauns” atklāja par hokejista pirmajām gaitām hokejā.

“Bērni basketbolā sāk trenēties no septiņiem gadiem un vēlāk, bet, tā kā Kārlis bija ļoti aktīvs puika, vajadzēja viņa enerģiju kaut kur likt, tāpēc izlēmām, lai mācās slidot. Mana draudzene Lolita Andriševska tolaik ar Uldi Opīti vadīja hokeja treniņus Daugavas ledus hallē, tad nu izdomājām, ka puiku no bērnudārza, noraujot viņam pēcpusdienas miedziņu, vedīsim uz hokeju,” ziņoja Baiba.

“Un vēlāk viņš jau tik ļoti bija pielipis hokejam, ka par basketbolu pat domas vairs nebija. Mēs gan esam uzspēlējuši, pagrūstījāmies pagalmā zem groza līdz brīdim, kad man jau mugurkauls sāka krakšķēt. Sapratu, ka ar šo čalīti spēkoties nav vērts – viņš jau “lika pleciņu” pēc hokeja noteikumiem. Lai gan basīti viņš patiešām nespēlēja slikti, bija pat savas skolas komandā. Ļoti vērtīgs aizsardzības spēlētājs,” piebilda Ainārs.

Ainārs arī pavēstīja, ka pats Kārli uz treniņiem bieži neveda, jo bija aizņemts darbā kā basketbola treneris. Mamma gan vienmēr bijusi klāt.

“Protams, ka esam daudz runājuši par attieksmi pret darbu, pret treniņiem, par spēles vadīšanu, komandas psiholoģiju. Pusaudžu gados arī diezgan pastrīdējāmies. Kārlis nereti attrauca, ka es no hokeja neko nesaprotu, lai “sēžu savā basketbolā un mācu basketbolistus”. Bet es jau biju diezgan piekasīgs, un, lai gan vienam ir ripa, citam bumba, sporta spēļu pamati – pārvietošanās pa laukumu, izskriešana uz brīvajām vietām, aizsardzības principi – visiem jau ir līdzīgi. Kad Kārlis bija mazāks, viņam ļoti nepatika kritika. To viņš uztvēra sāpīgi,” atklāja Ainārs Čeukste.

Čukste sākotnēji esot bijis gan uzbrucējs, gan aizsargs. Apzināti gan vecāki viņu nevirzīja uz hokejista karjeru, taču izšķīrās par to, kad hokejists saņēmis stipendiju ASV koledžā.

“Mums bija šķūnis no gāzbetona bluķiem. Turējām to tikai tādēļ, lai būtu kāda siena aiz vārtiem, pa kuriem Kārlis trenēja metienu. Kad puika izauga, nācās šķūni nojaukt, jo visa siena bija sadrupusi no viņa sitieniem ar ripām. Mums tur bija vārti, aiz tiem dēlis, lai pasargātu sienu. Un kā viņš tesa! Nē, tie vārtsargi ir ku-kū, ja gatavi ķert tādus sitienus,” sprieda Ainārs.

Kaimiņam Valentīnam bija siltumnīca ar milzīga izmēra stikliem. Protams, ka Kārlis trāpīja arī pa tiem. Vienreiz ripa bija izlidojusi cauri stiklam kā lode – lielā rūts nesaplīsa, vien stiklā bija ripas lieluma caurums. Lūk, tik stipri šķēla Kārlis! Un Valentīns šo loga rūti paturēja kā piemiņu,” smejoties pavēstīja Baiba.

Latvijas izlases izcīnīto bronzas medaļu gan vecākiem kopā ar dēlu nosvinēt neizdevās, jo drīz vien pēc atgriešanās Latvijā Čukste devās uz ASV, lai gatavotos kāzām ar līgavu Brūku.

Aizvadītajā sezonā Čehijas Ekstralīgas komandas Tršinecas “Ocelari” rindās aizsargs aizvadīja 49 spēles, kurās guva divus vārtus un atdeva sešas rezultatīvas piespēles, bet deviņās Play-off cīņās Čukste savam kontam pievienoja divas ripas un vienu piespēli, palīdzot klubam izcīnīt Čehijas čempiontitulu. Aizsargam ir līgums ar “Ocelari” arī uz nākamo sezonu.

2023. gada pasaules hokeja čempionātā Čukste desmit mačos ar punktiem neizcēlās, bet palīdzēja Latvijas izlasei izcīnīt bronzas godalgas.

Autors: Kārlis Grundmanis Avots: Kas Jauns