Latvijas izlases ilggadējais kapteinis Kaspars Daugaviņš pirms nedēļas šokējoši paziņoja par hokejista karjeras beigām. Fakts, ka 36 gadus vecs spēlētājs beidz sportista karjeru nav nekas neparasts un ārkārtējs, taču pārsteidzoši bija tas, ka Kaspars šādu lēmumu pieņēma sezonas vidū. Kas tāds nenotiek bieži. Daugaviņš bija unikāls hokejists! Viņš aizvadīja fantastisku karjeru. Pienācis laiks atskatīties uz viņa karjeras spilgtākajiem un atmiņā paliekošākajiem brīžiem.
Debija Latvijas izlasē
Daugaviņš bija spoža zvaigzne pie Latvijas hokeja debesīm. Atšķirīgs no citiem. Unikāls! Daugaviņš negribēja līdzināties citiem. Viņš gribēja būt viņš pats. Par Daugaviņu daudz runāja un rakstīja vēl pirms viņš tā pa īstam bija uzsācis savu profesionālo karjeru. Šī zvaigzne spilgti iemirdzējās 2005./06. gada sezonā, kad Latvijas U-20 izlases sastāvā debitēja U-20 PČ Kanādā (sešās spēlēs 0+2), savās ar baloniņu nopūstajās baltajās slidās aizvadīja veiksmīgu U-18 PČ uz Arēnas Rīga ledus (piecās spēlēs 5+4), palīdzot Latvijas U-18 izlasei pirmoreiz izcīnīt ceļazīmi uz augstāko divīziju, un vēlāk 17 gadu vecumā debitēja arī Latvijas pieaugušo valstsvienībā.
Daugaviņš jau savā pirmajā spēlē pieaugušo izlases kreklā pret Krieviju pierakstījās ar vārtu guvumu. Uzbrucējs ieguva Latvijas valstsvienības galvenā trenera Pjotra Vorobjova uzticību un izkaroja vietu Latvijas izlases sastāvā dalībai 2006. gada PČ Rīgā. PČ laikā vienā no treniņiem Daugaviņš izkāvās ar tā laika Latvijas valstsvienības kapteini un ilggadējo līderi Aleksandru Semjonovu, parādot, ka negriezīs ceļu nevienam. Daugaviņam bija vienalga, kurš nāk viņam pretī.
Debija PČ Rīgā
Dažas dienas pēc kautiņa treniņā Daugaviņš beidzot sagaidīja savu debiju Rīgas PČ. Viņš debitēja PČ bēdīgi slavenajā spēlē pret Kanādu (0:11). Līdzjutēji par godu Daugaviņa debijai PČ bija sagatavojuši īpašu plakātu, novēlot uzbrucējam veiksmi. Daugaviņš kļuva tikai par trešo Latvijas hokejistu, kurš vienas sezonas ietvaros ir spēlējis PČ gan Latvijas U-18, gan U-20, gan pieaugušo izlasē. Iespaidīgs sasniegums!
Debijas spēlē pret kanādiešiem Daugaviņš atzīmējās ar diviem metieniem, bet nākamajā mačā pret ASV (2:4) nopelnīja savu pirmo rezultativitātes punktu pieaugušo PČ. Ironiski, ka Daugaviņš izdarīja rezultatīvu piespēli Semjonovam, ar kuru dažas dienas iepriekš izkāvās treniņā. Trīs PČ spēlēs Rīgā Daugaviņš tika pie viena (0+1) punkta, bet gadu vēlāk PČ Maskavā jau pieteica sevi kā vienu no Latvijas izlases līderiem, sešās spēlēs gūstot trīs vārtus un izdarot trīs rezultatīvas piespēles. Izcila statistika 18 gadus vecam hokejistam! Jau tad viņš parādīja, ka nākotnē ir gatavs uzņemties Latvijas izlases līdera lomu un vilkt komandu uz priekšu. Tur bija redzams kapteiņa potenciāls!
Soli tuvāk sapnim
Pēc debijas 2006. gada PČ Rīgā Daugaviņu jūnija beigās NHL draftā trešajā kārtā ar 91. numuru izvēlējās Otavas “Senators”. Daugaviņš pirms PČ Rīgā nefigurēja nekādos drafta sarakstos, bet, pateicoties veiksmīgajai debijai PČ Rīgā, ievērojami pacēla savas akcijas un piesaistīja NHL klubu uzmanību.
Uzbrucējs 18 gadu vecumā devās otrpus okeānam. Kaspars savā pirmajā sezonā Ziemeļamerikā Ontario hokeja līgas (OHL) kluba Toronto Sentmičelas “Majors” rindās 61 spēlē guva 18 vārtus un atdeva 42 rezultatīvas piespēles, kļūstot par komandas otro rezultatīvāko spēlētāju. Sezonas laikā Daugaviņš izpelnījās uzmanību, vienā no OHL mačiem izvicinot dūres ar Latvijas aizsargu Artūru Kuldu. Tieši Kaspars bija kautiņa iniciators.
Pēc OHL sezonas beigām Daugaviņš 18 gadu vecumā debitēja Amerikas Hokeja līgā (AHL), kur 11 spēles Bingemtonas “Senators” kreklā izcēlās ar diviem vārtu guvumiem.
Debija NHL
Ceļš līdz NHL gan nebija viegls. Tas bija garš un līkumots. 2010. gada 14. janvārī Daugaviņš beidzot piepildīja savu sapni, spēlē pret Ņujorkas “Rangers” debitējot NHL. Viņš kļuva par 17. Latvijas hokejistu, kurš kāpis uz ledus pasaules spēcīgākajā hokeja līgā. Savā NHL debijā Daugaviņš uz ledus pavadīja astoņas minūtes un 26 sekundes, izpildot divus metienus un laukumu pametot ar neitrālu lietderības koeficientu.
Līdz nākamajai spēlei NHL Daugaviņam nācās gaidīt vairāk nekā pusotru gadu. 2010./11. gada sezonā Kaspars virs galvas cēla Kaldera kausu, bet nākamā gada rudenī sagaidīja vēl vienu iespēju sevi apliecināt NHL. Daugaviņš teju visu sezonu aizvadīja Otavas “Senators” rindās. 2011. gada 30. oktobra spēlē pret Toronto “Maple Leafs” Latvijas uzbrucējs guva savus pirmos vārtus NHL. Zīmīgi, ka Daugaviņa precīzais metiens atnesa komandai uzvaru.
Bullītis pret “Bruins” un neizmantotā izdevība NHL finālsērijā
Lai gan Daugaviņam neizvērtās ilga karjera NHL, viņš noteikti līdzjutējiem palika spilgtā atmiņā. Gan ar savu bullīti 2013. gada 11. marta spēlē pret Bostonas ”Bruins”, gan neizmantoto iespēju NHL finālsērijas pirmās spēles trešajā papildlaikā pret Čikāgas “Blackhawks”.
Vai jūs spējat iedomāties, ka vēl kāds Latvijas hokejists kādreiz uzdrošināsies izpildīt tādu bullīti NHL spēlē? Ko tādu spējīgs izdarīt ir tikai Daugaviņš! Turklāt ceturtajā pēcspēles metienu kārtā. Brīdī, kad tiek tiek noskaidrots uzvarētājs. Daugaviņam bija vienalga – vai tā ir spēle OHL, AHL, NHL vai Latvijas izlases kreklā. Daugaviņš mācēja izklaidēt publiku, bet nekad nekļuva par klaunu.
Kaspars NHL aizvadīja 91 maču regulārajā sezonā, izceļoties ar sešiem vārtiem un deviņām rezultatīvām piespēlēm. Kāds varbūt teiks, ka nav īpaši daudz. Taču nav arī maz. Cik daudz Latvijas hokejisti ir spēlējuši Stenlija kausa finālsērijā? Daugaviņš aizvadīja septiņas spēles Stenlija kausa izcīņā, tostarp četras finālsērijā.
Vienmēr gatavs palīdzēt Latvijas valstsvienībai
Latvijas izlases līdzjutējiem Daugaviņš vairāk noteikti palicis atmiņā ar sniegumu un spēlēm Latvijas valstsvienības kreklā. Viņš allaž bija gatavs palīdzēt Latvijas izlasei. Katru pavasari, kad tuvojās PČ, Daugaviņš bija klāt un lēja sviedrus Latvijas valstsvienības treniņnometnē. Viņš nemeklēja attaisnojumus un atrunas, lai nespēlētu Latvijas izlasē, kā to savulaik darīja daži citi. Nepārprotiet – vienmēr esmu uzskatījis, ka izlasē ir jāspēlē tiem, kuri patiešām grib spēlēt.
Daugaviņš gribēja spēlēt. Viņam tas bija svarīgi. Bija reizes, kad Kaspars varēja pateikt “nē”, bet viņš gāja laukumā un cīnījās. Pat ar lauztu pirkstu, kāju vai roku. Neskatoties uz savainojumiem un to, cik grūta bijusi sezona. Viņš nečīkstēja. Daugaviņš nespēja atteikt, jo ļoti labi zināja, kādi ir Latvijas hokeja resursi. Viņš apzinājās, ka komandai ir vajadzīgs. Negribēja pievilt citus. Ne draugus, ne komandas biedrus, ne līdzjutējus. Katru gadu, kad Daugaviņš spēlēja Latvijas izlasē, fanu sirdis kļuva mierīgākas.
Spilgtais Prāgas pavasaris
2014. gada vasarā pie Latvijas valstsvienības stūres stājās tās kādreizējais uzbrucējs Aleksandrs Beļavskis. Tieši viņa vadībā Daugaviņš kļuva par Latvijas izlases kapteini. Dažkārt sportistiem kapteiņa statuss uzliek papildus slogu un spiedienu uz pleciem, taču Daugaviņam tas nemaz netraucēja. Viņš bija gatavs un nobriedis kapteiņa lomai.
Ar kapteiņa uzšuvi uz krekla, spēlējot vienā maiņā ar Lauri Dārziņu, Daugaviņš uguņoja Prāgā un aizvadīja savu rezultatīvāko PČ karjerā – septiņās spēlēs viņš guva piecus vārtus un atdeva četras rezultatīvas piespēles. Latvijas izlase togad izcīnīja tikai divas uzvaras. Tās abas atnesa tieši jaunais Latvijas valstsvienības kapteinis – 2:1 papildlaikā gan pret Šveici, gan Austriju. Daugaviņš bija spēlētājs, kurš spēja izšķirt maču likteņus. To viņš apliecināja ne vienu reizi vien.
Daugaviņš un Dārziņš PČ Prāgā kopā guva astoņus(!!!!!) no 11 Latvijas izlases vārtiem. Viņi abi izcili sapratās laukumā. Tā it kā visu dzīvi būtu spēlējuši plecu pie pleca. Latvijas valstsvienība togad bija vistuvāk izkrišanai no elites divīzijas kā jebkad agrāk. Tieši Daugaviņa un Dārziņa rezultatīvais, kā arī Edgara Masaļska lieliskais sniegums vārtos lielā mērā noturēja Latvijas izlasi Elitē. Šis turnīrs iezīmēja jaunu posmu Latvijas valstsvienībā – kapteiņa Daugaviņa ēru.
Neveiksmīgās Pekinas OS
2022. gada sākumā Daugaviņš kopā ar Latvijas izlasi devās uz Pekinas olimpiskajām spēlēm. Tā bija jau trešā viņa Olimpiāde. Daugaviņš alka sevi pierādīt uz olimpiskā ledus, jo iepriekšējās divās reizēs viņam tas neizdevās. 2010. gadā Vankūverā uzbrucējs četrās spēlēs palika bez punktiem, bet 2014. gadā Sočos četrās spēlēs atzīmējās ar divām rezultatīvām piespēlēm.
Diemžēl arī Pekinā Daugaviņš aizvadīja blāvu turnīru – uzbrucējs četrās spēlēs palika bez punktiem. Latvijas izlase visos četros mačos piedzīvoja zaudējumus. Pēc neveiksmes olimpisko spēļu astotdaļfināla spēlē pret Dāniju (2:3) Daugaviņš un Lauris Dārziņš paziņoja par karjeras beigām Latvijas valstsvienībā.
“Žēl, ka mana pēdējā spēle sanāca šāda. Grūts lēmums, bet pēdējos gados ir pazudusi pārliecība. Nav vairs tas, kas bija kādreiz. Lēmumu pieņēmu kvalifikācijas laikā. Gribēju skaisti aiziet, bet nesanāca. Ir jauni čaļi, un jādod iespēja viņiem sisties,” pēc spēles pret Dāniju pieņemto lēmumu par karjeras beigām Latvijas valstsvienībā skaidroja Daugaviņš.
Atgriešanās Latvijas izlasē un PČ bronza
2023. gada pavasarī Daugaviņš atgriezās Latvijas valstsvienībā. “Gribu teikt lielu paldies LHF par iespēju atgriezties izlasē un cīnīties par vietu sastāvā! Izlaižot pagājušā gada čempionātu, sapratu, ka spēlēšana izlasē vienmēr bijis tas, ko ļoti mīlu darīt, un kāpēc vispār sāku spēlēt hokeju! Nevar būt lielāks gandarījums, kā pārstāvēt savu valsti pie pilnām Arēnas Rīga tribīnēm,” toreiz teica Daugaviņš.
Viņš negribēja aiziet no izlases kā zaudētājs. Viņš atgriezās, jo gribēja uzvarēt. Sasniegt un paveikt kaut ko īpašu kopā ar Latvijas izlasi. 2023. gada pavasarī Daugaviņam tas beidzot izdevās – Latvijas valstsvienība sensacionāli izcīnīja PČ bronzu, ceturtdaļfinālā ar 3:1 pārspējot Zviedriju, bet vēlāk spēlē par trešo vietu papildlaikā ar 4:3 uzvarot ASV. Tas šķita, kā sapnis, taču tā bija realitāte. Sapņu komanda – tā līdzjutēji nodēvēja šo Latvijas izlasi. Tieši Daugaviņš bija šīs sapņu komandas kapteinis.
Kasparam bija milzīga loma bronzas izcīnīšanā – desmit spēlēs viņš guva trīs vārtus un atdeva četras rezultatīvas piespēles. Tieši Daugaviņš pēdējā grupu turnīra spēlē pret Šveici, kad Latvijas izlasei bija nepieciešams vismaz punkts, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā, 55. minūtē izrāva neizšķirtu. Bez šiem Daugaviņa vārtiem bronzas nebūtu. Nebūtu pat ceturtdaļfināla. Bronzas spēlē pret ASV Daugaviņš asistēja Kristiāna Rubīna uzvaras vārtos papildlaikā. Zīmīgi, ka tieši Latvijas izlases kapteinis uzsāka šo uzbrukumu, kas beidzās ar Rubīna vārtiem.
Tikai vēlāk publiski kļuva zināms, ko Daugaviņam prasīja šī bronzas medaļa. Viņš visu PČ aizvadīja ar vidusauss iekaisumu un lietoja antibiotikas. “Nospēlēju 25 minūtes laukumā, astoņas minūtes mazākumā. Gribējās izgulēties. Tā bija vēlā spēle, bet man nākamajā rītā bija jāceļas un jābrauc uz Stradiņu slimnīcu trubiņu ausī likt,” notikumus pēc vēsturiskās uzvaras 2023. gada PČ pār Čehiju portāla Delfi.lv raidījumā “Aizmugure” atklāja Daugaviņš. “Visu čempionātu nospēlēju uz antibiotikām. Nācās ielikt trubiņu ausī, tagad vēl cīnos. Kuņģis man liekas sabojāts no visām tabletēm, kas tika dotas. Tajā rītā es cēlos un aizmigu laikam tikai 4:30, pagulēju vairs trīs stundas un teicu “dokam”: “Viss, jūs mani esat nobeiguši”. Tās pretīgās šprices ausī… Pēc tam es aizbraucu uz viesnīcu un teicu, ka negribu uz halli braukt, jo nebija spēka. Labi, ka mums bija viegli treniņi bez ledus.”
Pēdējais turnīrs Latvijas izlasē
Augusta beigās un septembra sākumā Daugaviņš aizvadīja savu pēdējo turnīru Latvijas izlases sastāvā, piedaloties 2026. gada Milānas olimpisko spēļu kvalifikācijā. Latvijas valstsvienība trīs spēlēs izcīnīja trīs uzvaras un ieguva ceļazīmi uz četrgades nozīmīgākajām sacensībām. Izšķirošajā kvalifikācijas turnīra mačā 1. septembrī ar 5:2 tika pārspēta Francija.
Daugaviņš turnīrā neguva nevienus vārtus, taču trīs spēlēs izcēlās ar četrām rezultatīvām piespēlēm. Latvijas izlases kapteinis pēc pēdējā mača saņēma turnīra MVP balvu. Pārpildītās Arēnas Rīgas tribīnes, Daugaviņam saņemot MVP balvu, par godu viņam skandēja: “Daugava, Daugava!” Tas bija ļoti emocionāls un maģisks brīdis. Tobrīd vēl neviens nenojauta, ka šī bija pēdējā Daugaviņa spēle Latvijas izlases kreklā. Visticamāk, arī viņš pats tad vēl to nezināja. Daugaviņš beidza karjeru Latvijas valstsvienībā kā varonis!
Zīmīgi, ka tieši Arēnā Rīga Daugaviņš aizvadīja savu pēdējo turnīru un spēli Latvijas izlases kreklā, jo tieši šeit viss sākās. U-18 PČ Rīgā, debija Latvijas pieaugušo valstsvienībā, pirmais pieaugušo PČ – tas viss notika Arēnā Rīga. Arī ceļš pretī 2023. gada PČ bronzai sākās tieši šeit.
Daugaviņš aizvadīja izcilu karjeru, par kādu daudzi var tikai sapņot. Tās laikā viņš uzspēlēja gandrīz visās pasaules labākajās hokeja līgās – NHL, AHL, KHL, Šveicē un Vācijā. Aizvadīja iespaidīgu, spožu un spilgtu karjeru ne tikai klubu rindās, bet arī Latvijas izlases sastāvā. 12 PČ un trīs olimpiskās spēles – skaitļi runā paši par sevi. Visu laiku rezultatīvākais Latvijas valstsvienības hokejists Elites PČ un bronzas medaļas ieguvējs. 153 spēles Latvijas izlases kreklā un 95 (44+51) punkti. Tā ir iespaidīga statistika, ar kādu nevar lepoties kurš katrs.
Latvijas valstsvienības kapteinis sešos PČ un ilggadējs komandas līderis, kurš vilka un dzina uz priekšu citus. Komandas motors. Daugaviņš bija klāt daudzos Latvijas hokeja notikumos. Gan vēsturiskās uzvarās, gan sāpīgās neveiksmēs. Ar savu cīņassparu, neatlaidību, drosmi, nepiekāpību, raksturu, attieksmi un darba ētiku viņš kļuva par daudzu jauno hokejistu elku, paraugu, piemēru un iedvesmas avotu. Tāpat izpelnījās līdzjutēju cieņu un mīlestību. Viņš bija unikāls hokejists! Otra tāda nekad nebūs!
”Manam emocionālajam, panākumiem, neveiksmēm, triumfam un pārdzīvojumiem bagātajam hokeja stāstam ir pienākušas beigas. Taču tas nozīmē arī jauna ceļa sākumu. Lēmums nav bijis viegls. Tomēr ģimeni vienmēr esmu licis pirmajā vietā. Vēlos pateikt lielu paldies Latvijas hokeja līdzjutējiem par neizsīkstošo atbalstu visu šo gadu garumā – jūs esat labākie. Tāpat milzīgs paldies visiem maniem cīņu biedriem. Mēs noteikti vēl tiksimies,” LHF nesen teica Latvijas izlases ilggadējais kapteinis.