Kristaps Zīle | FOTO: Mārtiņš Lācis
No Liberecas, Čehijā
“Daudzi par Litvīnovu saka, ka tie ir lauki un viņiem nepatīk, bet man tur nebija nekādu problēmu. Klubam šosezon bija ļoti slikti rezultāti, tādēļ var teikt, ka es laicīgi pametu kuģi,” tā par savu iepriekšējo darba vietu Čehijā sarunā ar Hokejaziņām saka aizsargs Kristaps Zīle, kurš Litvīnovā pavadīja trīs sezonas, bet tagad aizvada pirmo sezonu Čehijas Ekstralīgas klubā no Liberecas.
Liberecas klubam regulārā sezona izvērtās diezgan sekmīga, noslēdzot to 3. vietā. Patlaban “Bili Tygri” aizvada 1/4 finālu pret Karlovi Vari “Energie”, sērijā gan esot iedzinējos ar 0-2.
“Karlovi Vari spēlē ļoti līdzīgu hokeju mums – agresīvi iet virsū uzbrukuma zonā, bet nedaudz citādāk spēlē aizsardzības zonā. Abās komandās ir gados jauni hokejisti, hokejs ir ātrs un enerģisks. Abas komandas varētu būt līgā vienas no gados jaunākajām.
Regulārajā sezonā spēlējām tāpat kā šobrīd, ņemot vērā, kāds pretinieks mums nāca pretī. Mums bija kolosāls forcheks un pretinieku aizsargi ilgi netika no savas zonas ārā. Bija spēles, kad man aizsarzībā nebija īsti darba, jo visu ar ciešu presingu paveica mūsu uzbrucēji,” norāda Kristaps.

Iepriekšējās trīs sezonas, kuras aizsargs pavadīja Litvīnovā, bija viņa pirmā pieredze Čehijā. Kopā ar “Verva” klubu trīs gadus pēc kārtas izdevās iekļūt play-off, bet šogad šis klubs palika pēdējā vietā, tagad gaidot pārspēles par vietas saglabāšanu Ekstralīgā. Tikmēr Liberecas klubs iepriekšējās trīs sezonās divreiz iekļuva play-off, bet pērn nespēja pārvarēt kvalifikācijas kārtu.
“Liberecu īsti nevar salīdzināt ar manu iepriekšējo komandu “Verva”, jo Litvīnova ir maza pilsēta, lai gan komandā visi bijām draudzīgi un vienoti. Šeit man ir viss nepieciešamais un klubs par visu ir parūpējies. Nezinu, vai vēl kādā Čehijas komandā ir šāds līmenis, kur viss ap tevi ir pilnībā sakārtots. Ēdam pirms un pēc spēles, darbojamies atjaunošanās zonā, esam nodrošināti ar visu nepieciešamo un šeit viss norit ļoti profesionāli. Viss, kas ir NHL komandās, ir arī mums.
Līgums man ir uz divām sezonām un nākamsezon es šeit palikšu, savukārt klubam ir iespēja mani paturēt arī trešo gadu. Savā spēlē cenšos neko nemainīt, īpaši šajā komandā. Litvīnovā bija situācijas, kad biežāk pieslēdzos uzbrukumam un kaut ko centos pamainīt savā spēlē, bet šeit ir aizsargi, kuri ir tehniskāki par mani un spēlē vairākumā. Es par to neko nesaku un viss ir kārtībā, neesmu uz nevienu apvainojies. Šajā komandā spēlēju tādu hokeju kā Latvijas izlasē – sākumā maksimāls darbs aizsardzībā un, ja sanāk, tad pieslēdzos uzbrukumam. Katram hokejistam klubā ir sava loma, kura jāzina un jāakceptē. Liberecas aizsardzības treneris iepriekš ar mani bija Litvīnovā un tagad strādā šeit, un viņš zina, ko no manis var sagaidīt, savukārt es zinu viņa izvēlēto taktiku. Mums ir ļoti viegli sadarboties.

Mani Liberecā viss apmierina. Dzīvojam septiņu minūšu brauciena attālumā no pilsētas un ar draudzeni mums ir arī kopīgs suns. Kluba vadībai teicu, ka vēlos dzīvot ārpus pilsētas, jo tajā nav neviena parka, kur iziet ar suni pastaigāties. Pašā pilsētā ir daudz iespēju, kur aiziet un pavadīt brīvo laiku – vairāki lielveikali, kino, boulings, ukraiņu un itāļu veikali, kā arī restorāni, savukārt pilsētas otrā virzienā ir kalni un smuka daba, kas man ļoti patīk,” atklāj aizsargs.



