Ekskluzīvi no Prāgas: Dzierkals par uzņēmējdarbību un algām Ekstralīgā

Mārtiņš Dzierkals | FOTO: Mārtiņš Lācis

No Prāgas, Čehijā

Profesionālam hokejistam hokejs ne vienmēr ir visa viņa dzīve, jo ārpus tā tiek darītas arī citas lietas, kas ne vienmēr ir publiskas un plašākai sabiedrībai redzamas. Līdzīgi ir arī ar Latvijas izlases un Čehijas Ekstralīgas kluba Prāgas “Sparta” kluba uzbrucēju Mārtiņu Dzierkalu, kurš paralēli hokejam nesen sācis uzņēmējdarbību, atverot suņu aksesuāru veikalu “Bark Latvia”. Ar Mārtiņu par dzīvi ārpus hokeja parunājām Prāgā.

“Man ir savs neliels bizness jau pusotru gadu. Kopā ar savu partneri esmu atvēris interneta veikalu, kurā mēs pārdodam dažādus suņu aksesuārus, un esam jau piedalījušies arī vairākos tirdziņos. Viena no mūsu ejošākajām precēm ir suņu gultas, ar ko varu lepoties, ka esam jau eksportējuši uz deviņām valstīm. Veikalu ikdienu gan es pilnībā nevadu, jo man tam neatliek laika, taču šis ir interesants izaicinājums, jo man dzīvē nepārtraukti apkārt ir bijuši suņi. Šeit Čehijā es esmu bez mājdzīvnieka, jo man ir daudz izbraukumu, un par suni visu laiku ir jārūpējas. Manai māsai pieder suņu frizētava, un arī tur esam ievietojuši mūsu suņu gultas. Laika gaitā esam attīstījuši šo jomu un pilnveidojuši preču klāstu. Klienti ir apmierināti, un man nav, par ko sūdzēties,” stāsta Mārtiņš.

Hokejists labi apzinās, ka kādā brīdī sportam būs jāliek punkts. Posms, kurā ir iespēja profesionālajā sportā nopelnīt labu naudu, nav nemaz tik ilgs. Interesanti, ka Mārtiņš norāda, ka hokejista profesija nav pati pateicīgākā, ko izvēlēties. Pēc viņa novērojumiem, solīdu atalgojumu var pelnīt aptuveni piecus līdz septiņus gadus, taču ne visiem hokejistiem sanāk nokļūt augstākajā līmenī, lai tiktu pie kārdinošiem līgumiem.

“Pirmo naudu hokejā es nopelnīju, kad spēlēju Rīgas “Dinamo” jauniešu komandā HK “Rīga”. Cik atceros, tie varēja būt ap 300–500 eiro mēnesī. Pirmais pirkums bija audio tumbiņa, kas tolaik manās acīs bija vērtīgs pirkums. Lai varētu pienācīgi pelnīt hokejā, sākumā ir jātiek līdz šim līmenim. Ja runājam par Čehiju, tad šeit nebūt nav tā, ka visiem spēlētājiem ir lielas algas. Vadošie hokejisti saņem labu atalgojumu, bet esmu dzirdējis, ka gados jaunie nopelna salīdzinoši maz. Kamēr spēlē labā līmenī, ir iespēja nopelnīt un daudz ko atļauties, taču pienāk brīdis, kad secini, ka naudas vairs nav. Par šo būtu jāaizdomājas jau laicīgi,” uzskata hokejists.

Ekstralīgā spēlē vairāku valstu hokejisti, starp viņiem arī somi. Uz jautājumu, vai kvalitatīvs somu hokejists Čehijā varētu pelnīt ap desmit tūkstošiem eiro mēnesī, Mārtiņš atbild izvairīgi, taču pieļauj, ka šī varētu būt aptuvenā summa šīs valsts hokejistiem. Ja reiz soms ir atbraucis spēlēt Čehijā, tad, visticamāk, viņš šajā valstī saņem vairāk nekā savā dzimtenē.

Un ko darīt tiem, kuri karjeras laikā nav padomājuši par savu nākotni pēc sporta? Mārtiņš saka, ka vienmēr jau ir rezerves plāns – ja hokejā ir ieguldīts viss mūžs, tad noteikti ir iespēja šo pieredzi nodot tālāk un kļūt par treneri. Tomēr nebūtu prātīgi paļauties tikai uz šādu vienīgo variantu.